LNSO aicina klausīties Māleru. Par komponistu stāsta Orests Silabriedis un Dāvis Sīmanis

13.martā Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris kopā ar RIX klavieru kvartetu diriģenta Andra Pogas vadībā atskaņos Olivjē Greifa „Četrkāršo koncertu “Nāvesdeja” un Gustavs Mālera Piekto simfoniju. Pulksten 18.18 Minsteres zālē sāksies saruna pirms koncerta par Māleru.

"“Nāve, kas dejā atceļ tradicionālo sabiedrības šķelšanos,” – tā sava koncerta iedvesmas avotu – nāvesdeju – raksturojis franču komponists Greifs, ar kuru mūs iepazīstinās klavieru kvartets RIX. Pilnā sastāvā viņus nemaz tik bieži pie mums nesastapt, jo mūziķu ikdiena aizrit dažādos Eiropas orķestros.  Daudz biežāk dzirdama Mālera Piektā, bet visi Viskonti un Venēcijas cienītāji apliecinās, ka nekā skaistākā par Adagietto nav un to var klausīties vēl un vēl," tā vēsta koncerta apraksts.

Vai Mālera Piektās simfonijas IV daļā, ko mēdz saukt par „Gustava mīlasvēstuli Almai”, ir vairāk mīlestības vai vientulības? Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra blogā jautā Orests Silabriedis, bet Kultūras Rondo studijā mēs viņam vaicājam, kāpēc Mālers viņu kaitina un kāpēc Māleru neatskaņoja padomju laikā. Vēl interesējamies, vai kino režisoru Dāvi Sīmani var saukt par māleristu?

Režisors uzskata, ka viņu dēvēt par māleristu ir pārpratums, lai arī viņam ir tuva Mālera mūzika ir tuva.

"Pēdējos desmit gadus Māleram bijusi patiešām viena no nozīmīgākajām muzikālajām ietekmēm manā dzīvē, turklāt arī ne tikai ikdienas režīmā, bet arī kino, jo, savu  dokumentālo filmu "Pēdējā tempļa hronikas" es veidoju, ņemot par muzikālo pamatu Mālera Pirmās simfonijas 1.daļu un mazliet arī no 4. daļas," atzīst Dāvis Sīmanis.