Līdz 5. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma Fridriha Milta gleznu izstāde.
Fridrihs Milts (1906-1993), kura dzīve aizritēja starp Pārdaugavu un Ņujorkas centru Manhetenu, trimdas latviešu uztverē kļuvis par leģendāru personību, un, pateicoties advokāta un kolekcionāra Filipa Kļaviņa iniciatīvai, mākslinieka sniegums parādīts arī Rīgā. Savukārt apgāds "Neputns" izdevis Fridriham Miltam veltītu albumu.
Fridrihs Milts piedzima 1906. gada 21. decembrī amatnieka ģimenē Rīgā. 1927. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, kur studēja Jāņa Roberta Tillberga un Ģederta Eliasa vadībā. Viņš gleznoja gan Latvijas mākslā veicināto zemnieku dzīves tematiku, gan portretus un aktus, bet 30. gadu beigās aizrāvās ar pasteļa tehniku, jo krāsainā krītiņa netverami vieglais pieskāriens ļāva atainot acumirkļa skatījuma burvību.
Otrā pasaules kara beigās mākslinieks dodas prom no dzimtenes un te vairs neatgriežas.
Mūža beigās Fridrihs Milts savu esību izteicis ar vārdiem: “Esmu latvietis, jūtu kā latvietis, un mana glezniecība ir latviska. Man ir divas dzimtenes: Elles ķēķis un Latvija.”
Izstādes kuratore Dace Lamberga Fridriha Milta darbus izkārtojusi Mākslas muzeja trijās zālēs. Izstādei ir divas daļas - senākā un jaunākā.
"Milts beidza Akadēmiju ar diplomdarbu, bet viņam nebija diploma, jo nebija beidzis vidusskolu. Viņš nepapūlējās nolikt eksāmenus. 20. gados Akadēmijā ņēma arī bez vidusskolas izglītības,” iepazīstina kuratore Dace Lamberga. "Viņš aktīvi sāka darboties mākslā, piedalījās grupas „Zaļā vārna” izstādēs.
Tajā laikā viņš meklēja - ir portreti, ainavas, kur ļoti tuvs Kalnrozem; ir figurāli darbi, kas raksturīgi 30. gadu latviešu glezniecībai. 30. gadu beigās sāka gleznot pasteļus, tur liela brīvība parādās. Laika biedri saka, ka viņš kā franču gleznotājs Degā. Vēlāk trimdā viņš atkal pievērsās eļļas glezniecībai.”
Kuratore atklāj, ka 1944. gadā Fridrihs Milts kā daudzi devās uz Vāciju, kur dzīvoja skarbos apstākļos, bet vienalga turpināja gleznot. 50. gados viņš jau ir ASV. Visu mūžu nodzīvoja Manhetenā Ņujorkas centrā, rajonā, ko sauc par Elles ķēķi. Ekspozīcijas senākajā daļā skatāmi gleznotāja Fridriha Milta darbi, kuri jau Latvijā tapa ievēroti, un blakus tiem trimdas sākuma glezniecība.
Ņujorkā iztikai Fridrihs Milts pelnījis kā nama uzraugs, un viņš šo priekšrocību izmanto un kāpj uz jumta debesskrāpī un zīmē.
"Viņš nonāk Ņujorkā, kad tā pēc Otrā pasaules kara kļūst par pasaules mākslas centru. No tā gūst impulsus. Daudz redz mākslu, ko Rīgā nevarēja redzēt. Tas viņa rokrakstu krasi izmaina. Ja Latvijā ir lirisks, viegli glezniecisks, Amerikā kļūst skarbāks. Formu vienkāršojums parādās,” skaidro Dace Lamberga.
Mākslas vēsturniece Eleonora Šturma jau vairāk nekā 50 gadus dokumentē un apraksta latviešu mākslinieku izstādes Ņujorkā un citur Amerikā. Latvijā viņa ieraudzījusi Fridriha Milta Latvijas posma darbus.
"Mans Milts sākās ar Ņujorkas periodu, kad viņš bija izmainījies, daudz stūraināks, ar pilnīgi savādāku skatījumu, nekā Latvijas laikā,” stāsta Eleonora Šturma. "Viņš ar mērķtiecību mainījās. Kad var atbrīvoties no tā, ko Tilbergs bija mācījis, ilgus laikus bija spiests klausīt viņu, bet neklausīja, centās no stīvā akadēmisma atbrīvoties.
Viņu arī tāpēc tūlīt ievēroja, ka viņam bija drosme pateikt nē, es darīšu, kā es jūtu. Tas uzreiz ienes kaut ko jaunu latviešu glezniecībā. Viņam arī sava misija bijusi. Viņš apbrīnojams jauninātājs un nesalaužams savā domu gājienā, ak būs patstāvīgs un uzticīgs savai domu izjūtai."
Rakstnieks Voldemārs Kārkliņš rakstīja: “Milts bija slaida auguma, kalsens vīrs, laipnu, bet nopietnu seju, allaž garīgi modru, kaut neveselības dēļ reizēm sagurušu skatu. Viņš ir runīgs, bet neprot vai nevēlas nodoties seklai, vieglai tērzēšanai; Milta valoda allaž tiecas uz dziļākiem apsvērumiem, uz lietu būtību; taču viņš tikai paskaidro, necenšas citus mācīt. Ar viņu kopā būt ir ļoti patīkami, no viņa var gūt daudz ierosmes; droši vien tāpēc viņam tik daudz draugu Ņujorkas māksliniekos, dzejniekos, rakstniekos – patiesībā visa Elles ķēķa grupa kā planētas pulcējas ap viņu.”
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X