Apgādā „Laika grāmata”iznācis kinokritiķes Anitas Uzulnieces rakstu un recenziju krājums „Mans kino (un) laiks. 1. daļa”, kurā apkopotas periodikā publicētas recenzijas par Latvijas un ārvalstu filmām kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus, plašāki pētījumi, intervijas un citi materiāli. Par apzināto Latvijas kino mantojumu, kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus Kultūras Rondo saruna ar grāmatas redaktori un sastādītāju Kristīni Matīsu un foto redaktori Agnesi Zeltiņu.

"Kad Anita sāka nest kopā visu, ko labprāt iekļautu šajos vākos, pirmais viņas sanesums apmēram miljons rakstu zīmju. Tās būtu 700 - 800 lappuses. Bija jāsāk kaut ko kārtot, šķirot, līdz beigās izveidojās esošais apjoms," grāmatas tapšanu raksturo Kristīne Matīsa.

Runājot par foto materiāliem grāmatai, Agnese Zeltiņa uzskata, ka vērtīgākais ir par 90. gadiem, kad par Latvijas kino vizuālie materiāli ir salīdzinoši maz.

Raksturojot Anitu Uzulnieci kā kino kritiķi, Kristīne Matīsa norāda, ka Anita nav kašķīga kritiķe, lai arī to parasti uzskata par mīnusu kritiķim.

"Viņa ir labvēlīga pret filmu kā tādu un autoriem, kas to veido," norāda Matīsa. 

Anita Uzulniece ir Latvijas kino procesā ir klāt kopš 70. gadu vidus pamatīgi un sekojusi dokumentālā kino procesiem īpaši. Tāpat labi pazīst kino autorus, un tieši tas viņai ļauj rakstīt godīgi un patiesi.

"Grāmatas nodaļām ir Anitas pašas personiski ievadiņi klāt par to laikmetu, un tur viņa atsaucas uz to, ka ir bijušas dažādas sarunas ar filmu autoriem par recenzijām. Man liekas, ka tas arī ir normāls kino process, ka nevis kino kritiķis, kas kaut kur augstu tornī nesasniedzams tikai drukā recenzijas savā nodabā, bet tas ir kopīgs process, ka autori var pieņemt vai nepieņemt tās recenzijas. Viss ir vienota dzīve," vērtē Matīsa.

Pirmais Uzulnieces raksts (par Latvijas dokumentālā kino jaunākajiem darbiem) publicēts tolaik visnozīmīgākajā kultūras jomas izdevumā – laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1973. gada decembrī, pirmā viņas recenzētā spēlfilma bija režisora Ulda Brauna "Motociklu vasara" (1975). Kopš tā laika Anita Uzulniece rūpīgi sekojusi gan Latvijas, gan ārvalstu kinoprocesiem, regulāri publicējoties dažādos izdevumos, paralēli ieguvusi kinozinātņu doktora grādu, strādājusi pasaules kinofestivālu žūrijās, piedalījusies zinātniskās konferencēs, lasa lekcijas studentiem un jau vairāk nekā 20 gadus kā programmu kuratore veido pati savu tematisko festivālu – kinoforumu "Un Vārds tapa filma…".

Sarunu ar Anitu Uzulnieci klausieties raidījumā Monopols.

Grāmatas "Mans kino (un) laiks" pirmajā daļā apmēram 300 lappusēs apkopotie raksti un recenzijas sakārtoti trīs nodaļās, katru nodaļu un arī visu grāmatu ievada īpaši rakstīti ievadteksti, kas publikācijām piešķir personisku un vēsturisku laikmeta fonu. Pirmā nodaļa – "Latvijas dokumentālais kino" – iekļauj publikācijas kopš 1973. gada, no Anša Epnera, Jura Podnieka un citu režisoru pirmajām filmām līdz Ilonas Brūveres, Viestura Kairiša, Ivara Zviedra darbiem 21. gadsimta sākumā. Otrā nodaļa – "Latvijas spēlfilmas", sākot ar "Motociklu vasaru" (1975), "Ezera sonāti" (1976), "Puiku" (1977) un citām Rīgas kinostudijas filmām, turpinot ar daudzveidīgu spektru arī 21. gadsimtā – "Baiga vasara" (2001), "Rūdolfa mantojums" (2010), "Kolka Cool" (2011), "Golfa straume zem leduskalna" (2012) un citu filmu recenzijas. Trešajā nodaļā apkopotas publikācijas no 90. gadiem, liecinot par dīvaino pārejas periodu atjaunotās neatkarības sākuma gados un kino, kuru ietekmēja pārvērtības visdažādākajās jomās – ideoloģiskajā, ekonomiskajā, sociālajā utt.

Izdošanai tiek gatavota arī grāmatas otrā daļa, kur paredzētas divas plašas un starptautiski orientētas nodaļas – "Manas kino mīlestības" un noslēdzošā – "Un Vārds tapa filma…".