Skatpunktu maiņa – tā par mākslinieka Niklāva Strunkes (1894-1966) daiļradi secina nupat klajā laistās monogrāfijas „Niklāvs Strunke” veidotāji. Kā galveno izceļot mākslinieka paveikto grāmatu ilustrācijā un scenogrāfijā.

Monogrāfijā par Niklāvu Strunki pirmo reizi apkopots plašais Strunkes mantojums – glezniecība, grāmatu māksla, scenogrāfija, dažādas dekoratīvās, lietišķās mākslas un dizaina nozares. Izdevumā bagāts vizuālais materiāls

Ieskatu apjomīgajā pētījumā par Niklāvu Strunki sniedz klasikas sērijas izdevuma sastādītāja mākslas zinātniece Laima Slava un mākslas vēsturniece Aija Brasliņa.

Izdevniecībā „Neputns” valda patiesi priecīga gaisotne, ir paveikts liels darbs. Kad skaidroju, kāds bija pamudinājums veidot tik apjomīgu izdevumu par Niklāvu Strunki, grāmatas sastādītāja, mākslas zinātniece un „Neputna” vadītāja Laima Slava vispirms atgādina, ka monogrāfija iznākusi „Lielās klasikas sērijā”, kurā jau izdoti citiem Rīgas mākslinieku grupas dalībniekiem veltīti izdevumi. Bet iecer monogrāfijai par Niklāvu Strunki aizsākusies pirms sešiem gadiem.

Grāmata ar 824 lapaspusēm ir līdz šim apjomīgākais Lielās klasikas sērijas izdevums. Grāmatu aizsāk darbu izlases un fotodokumentu albums, kas dod vispārīgu priekšstatu par mākslinieku un viņa daiļradi. Tam seko pētījumi par mākslas jomām, kurām Niklāvs Strunke pievērsies – mākslas zinātniece Aija Brasliņa pētījusi Strunkes glezniecību un radošos kontaktus, kā arī biogrāfiju, mākslinieks Valdis Villerušs pievērsies grāmatu pasaulei un grafikai, teātra zinātniece Edīte Tišheizere raksta par teātri, savukārt mākslas zinātniece Ilze Martinsone atklāj pielietojamās mākslas negaidīti plašo diapazonu Strunkes mantojumā.

Grāmatu papildina Laimas Slavas saruna ar Strunkes dēlu mākslinieku Lari Strunki, kā arī dzejnieka Pāvila Johansona un Niklāva mazmeitas Lailas Strunkes atmiņas.

Uz monogrāfija vāka Niklāva Strunkes glezna „Cilvēks, kas ieiet istabā”, tas ir hrestomātisks darbs, iekļauts arī Latvijas kultūras kanonā. Viens no oriģinālākajiem klasiskā modernisma piemēriem latviešu glezniecībā.

Mākslas zinātniece Aija Brasliņa monogrāfijā rakstījusi nodaļu „Strunke ar trim zvaigznītēm. Mākslinieks”. Tas saistīts ar leģendāro mākslinieka parakstu. Arī Niklāva Strunkes darbnīca Mārstaļu ielā 1 ir leģenda, tajā pabijuši monogrāfijas veidotāji.

Aija Brasliņa līdzi paņēmusi savas dzimtas relikviju Viļa Plūdoņa pasakas „Eža kažociņš” 1927. gada izdevumu ar Niklāva Strunkes ilustrācijām. Mākslinieks ir daudzu pasaku grāmatu, arī Kārļa Skalbes literāro pasaku ilustrators, un Aija Brasliņa Niklāvu Strunki uzskata par pasaku ķēniņu.

Mākslinieks Valdis Villerušs apliecina, ka grāmatu ilustrēšana ir bijis peļņas darbs, taču apbrīnojams ir apjoms.

Monogrāfijā atradīsim gan fotogrāfijas kopā ar Linardu Laicenu, gan viņa grāmatu ilustrācijas. Monogrāfijā iepazīsim vai vismaz nojautīsim, kāds temperaments piemitis Niklāvam Strunkem. Grāmatā daudz ģimenes fotogrāfiju, kas arī veido savu stāstu par mākslinieku. Un vēl Niklāvs Strunke bijis arī labs rakstītājs, rakstījis ne tikai teorētiskus rakstus par mākslu, bet lieliska ir viņa rakstu sērija par Itāliju. Tā monogrāfiju noslēdz Niklāva Strunkes raksts „Ostērijas un vīni”.