24. maijs ir režisora, dramaturga, aktiera, teorētiķa, publicista un tulkotāja, fantasta, romantiķa un dēkaiņa Pētera Pētersona dzimšanas diena. Šogad atminamies izcilo personību, kura Dzejas izrāde un iestudējums "Spēlē, Spēlmani!" ir ierakstīta Latvijas Kultūras kanonā, simtgadē.

Kultūras rondo tiekamies ar trim cilvēkiem, kam ir daudz ko teikt par Pēteri Pētersonu. Sarunājas režisors Gatis Šmits, E.Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš un Pētera Pētersona meita Karina Pētersone.

"Meteors - Pētersons," tā Pēteris Pētersonu raksturo Jānis Siliņš. "Man nesen prasīja, ja būtu jāveido viņam piemineklis, es teicu, ka tā konkrēti nekā. Jābūt kaut kādai atmosfērai, kaut kādam pilnīgi citam. Tā bija tik neordināra personība, kas nebija prognozējams. Vismaz man." 

"Manuprāt tieši tādam inteliģentam cilvēkam ir jābūt, kas var jebkurā brīdī pateikt, ko domā, atrast kādu oriģinālu redzesleņķi sarunai un vienmēr stāvēt uz savām kājām un stāvēt nedaudz savrupi," atzīst Gatis Šmits.

"Man ar Pētersonu asociējas, ka viņš ir personība, bet arī īpatnis, kultūras nesējs, vecās, klasiskās kultūras pārstāvis, kas padomju laikā izskatījās savdabīgi. Ne tik daudz viņa paša personības dēļ, bet tās lomas, ko viņš spēlēja, nesot sev līdzi šo klasisko audzināšanu, izglītību un zelta laikmeta kultūru."

"Objektīvi vērtējot, viņš bija cilvēks ar milzīgu erudīciju, bagātu mantojumu, ar ironisku piesitienu. Ļoti ironisks, ar to viņš mēģināja tikt cauri dažādām sarežģītām situācijām. Ļoti ekspresīvs," papildina Karina Pētersone. "Bet man ir jāsaka, ka

viņā bija arī šķautnes, ko cilvēki varēja arī nepazīt un nezināt. Viņš bija ārkārtīgi gādīgs ģimenes cilvēks. (..) Viņš ļoti rūpējās par visiem ģimenē, ļoti lepojās ar saviem bērniem, bija ar romantisku stīgu. Attiecībās ar Noru [sievu] jūtīgs un mīlošs. Labs dārznieks, prata iekārtot vidi ap sevi, nevairījās no praktiskiem darbiem, manā istabā visas mēbeles bija viņa roku gatavotas, no plaukta līdz skapim un rakstāmgaldam.

Tas, kā viņš pielāgoja man slēpes braukšanai, tas ir cits stāsts. Nevienam bērnam nenovēlu tādas mokas... Kā ar motorzāģi rīkojās... Visu viņš režisēja, dzīve ar režisoru."

Pirms pieciem gadiem bija "Runča festivāls", tā teica Karina Pētersone. Tagad Pētera Pētersona simtgadē jubilejas notikumiem dots kopīgs nosaukums "Tikai Pētersons". Ir notikumi tagad, maijā, un būs rudenī. Nosaukums droši vien, atceroties Pētera Pētersona lugu "Tikai muzikants".

 

Vairāk par to, kāpēc Pēteris Pētersons ir Runcis un par ģimeni var klausīties raidījumā Dzimtas saknes.