Līdz 17. septembrim turpinās Rīgas starptautiskais kino festivāls. Kultūras Rondo plašāks stāsts par filmu „Deju laikmets” un tikšanās ar tās varoņiem, kā arī daži pieturas punkti poļu un norvēģu kino. 

“Tā ir Viktora Budas ideja, viņam kā mūzikas producentam un dīdžejam radās jautājums, kāpēc, ja Ļeņingradā vai Maskavā runā par “house” un “techno” un deju mūziku, zinātāji atsaucas uz to, ka Rīgas dīdžeji to ienesa. Viņam radās jautājums, kā tas sākas. Viņš uzgāja, ka tas ir sakarā ar mani, ar WestBam, ko vedu uzstāties 1986. gadā Rīgā,” atminas Indulis Bilzēns. 

Stāsts par latviešu multimediju mākslinieka Induļa Bilzēna radīto elektroniskās mūzikas rezonansi, kas savienoja Rietumu Vāciju ar Padomju savienību. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigas atnesa pēdējo, un kultūras kontekstā absolūti jaunu mūzikas kultūru. Šī mūzika bija revolucionāra, un šīs kustības atstātais mantojums pilnībā izmainīja bijušās Padomju Latvijas un vēlāk arī mūsdienu Krievijas seju. Pirmais vēsturiskais stāsts par rietumu mūzikas attīstību un dzīvesveida ienākšanu Padomju Latvijā, kas ietekmēja sabiedrības demokratizāciju līdz pat vecās politiskās sistēmas pilnīgai sabrukšanai.

Filmas autors Viktors Buda, galvenais operators un montāžas režisors Ritvars Bluka.

“Kā var šo kultūru uztvert nopietni, ko tad viņi izrādīja? Tikai dejoja. Protams, šajā nodarbē kāds var saskatīt arī dziļākus ūdeņus. Bet es pret to attiecos kā pret izklaidi,” kristiki uz to laiku lūkojas Artēmijs Troickis. “Es nopietni nevaru attiekties arī pret dīdžeja darbošanos, kaut vai tāpēc, ka arī pats reizēm ar to nodarbojos. Tas ir tik vienkārši – jauka un patīkama nodarbe, kas neprasa augstu kvalifikāciju. (..) Man jānoskatās filma, un jāredz, kas tajā pausts. Varbūt, ka tur izskan, ka tā bija varena dejojoša revolūcija. Es paklausīšos, kādi ir filmas veidotāju argumenti. Es uzskatu, ka varena revolūcija nenotika. Dejas ir dejas, kad cilvēki dejo, viņi pat nesarunājas.