Rīgas Vecās Ģertrūdes 150 gadi ierakstīti vēsturē ar bagātīgu kultūras mantojumu un Latvijai nozīmīgām norisēm gan pirms, gan pēc Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā. Dievnama un draudzes vēsturē atspoguļojas Latvijas identitāte – šeit kopā savijas baltvācu kultūras telpa un latviešu mūzikas izaugsme; par leģendu kļuvušais Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg” pirmatskaņojums 1944. gadā un cīņa par baznīcas pastāvēšanu padomju režīmā; tāpat arī draudzes atdzimšana un neskaitāmas mūzikas norises atjaunotajā Latvijas Republikā. Ģertrūdes baznīcas 150 gadi tiks svinēti 150 dienas: no 2.marta līdz 28. jūlijam paredzēti vairāk nekā 20 notikumi – zinātniska konference, 11 koncerti ar 15 ērģelnieku, kamerorķestra "Sinfonia Concertante", koru "Ave Sol" un "Kamēr..." piedalīšanos, īpaši dievkalpojumi, kā arī Baznīcu nakts aktivitātes. Ar programmu var epazīties baznīcas tīmekļa vietnē Gertrude.lv.

Rīgas Vecās Ģertrūdes Baznīcas uzcelšanas gads nav precīzi zināms, bet hronikās tā pirmo reizi minēta 15. gadsimta sākumā. Notiekot dažādiem kariem un mainoties varām, Ģertrūdes baznīca ir ļoti cietusi – vairāk kā 600 gadu laikā tā nopostīta un pēc tam atjaunota septiņas reizes. Baznīca atradās ārpus Rīgas pilsētas mūra, priekšpilsētā.

Baznīcas 150. jubileja apzīmē 1869. gadu, kad arhitekta Johana Daniela Felsko projektēto baznīcu iesvēta un tā sāk kalpot savai draudzei.

Vēl bez rindas citu norišu baznīcas jubilejā, tai veltīta arī zinātniskā konference, kuru 2. martā pulksten 10 iesāks svētbrīdis baznīcas zālē. Tam sekos trīs dažādi tēmu izklāsti. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas institūta vadošā pētniece Daina Lāce aicinās izsekot Ģertrūdes baznīcas būvvēsturei.

Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa stāstīs par Romas pāvesta draudu bullu, kura 1487. gadā tika piestiprināta pie Ģertrūdes baznīcas kādreizējās ēkas durvīm.

Lutera akadēmijas pasniedzējs Vilis Kolms iepazīstinās ar baznīcas mūzikas niansēm mūsdienās un pagātnē. Šo tēmu viņš risinās kopā ar ilggadēju Ģertrūdes baznīcas mūzikas direktoru Johannesu Baumani.

Plašajā koncertu piedāvājumā nozīmīga vieta ir ērģelēm, izcilajam Zauera instrumentam (Sauer, 1906), kura atjaunošanas posms noslēdzas 2019. gada pavasarī. Ērģeļu un kamermūzikas koncertos no maija līdz jūlija beigām dzirdēsim latviešu mūziku, vācu un franču romantismu, ērģelnieku duetu, uzstāsies izcili mākslinieki - ērģelnieki Kristīne Adamaite, Larisa Bulava, Ilze Reine, Aigars Reinis, saksofonists Artis Sīmanis, solisti Ieva Parša, Jolanta Strikaite-Lapiņa. Baroka mūzikas lappuses pāršķirs vijolnieki Lāsma Meldere-Šestakova, Vitālijs Šestakovs un ērģelnieks Aigars Reinis.