Nupat kā nosvinēti Preiļu burnasa svētki. Burnass – tas ir mētelis, kas nēsāts 19.gadsimta otrajā pusē. Preiļiem bijis īpaši grezns burnass, kuru atdarinājusi kultūras vēstniece, skolotāja, rokdarbniece, tautas tērpu darinātāja Iveta Seimanova. Preiļu burnasa svētkos veikums tika atrādīts.

Preiļu burnasa tapšanas stāsts Ivetai bija notikumu sakritība un nejaušība. Vēloties veidot Preiļu burnasu, viņa apzinājusies, ka lielākā problēma ir atrast materiālu no kā mēteli šūt – dabisku, brūnas aitas vilnas vadmalu. Tāpēc šī doma tika atlikt malā, un Iveta sāka darbu pie Vidsmuižas goda priekšauta atdarināšanas.

Priekšautam viņa vēlējās izmantot ne mūsdienās austu linu. Ar interneta starpniecību atradusi sievieti no Preiļiem, kurai bija vecs lina audums, taču, apskatot to tuvāk, sapratusi, ka priekšautam nederēs, jo izrādījās, ka tas ir kapā laižamais dvielis. Taču sievietei bija arī citi materiāli, starp tiem Iveta ieraudzīja brūnu dabisku vadmalu.

Audums bija vecs, austs mājās, bojāts un nelabi oda. Lai nelabo aromātu mazinātu, vadmala tika mērcēta ozola mizās. Un pēc darba vairāk nekā pusgada garumā, nu ir redzams rezultāts.

“Preiļu burnass ir darināts no brūnās, dabiskās aitas vilnas. Brūna vadmala, austa trīnītī, pēc noaušanas savelta, diezgan bieza un silta. Kā redziet, tam ir netipiski ornamenti izšūti gan mašīndūrnienā, gan ir aplikācija.

Aplikācija sastāv no sarkana lina un brūna katūna, bet  tās ir ķīmiski krāsotas. Un tad ir samts, samta zaļganā aplikācija - diezgan neraksturīga Latgales mētelim, tas ir tāds vienīgais ar tādu izšuvumu,” par burnasu stāsta Seimanova.