LSM ziņās: Izdota Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca

Rūdolfa Blaumaņa lepnums ir viņa valoda. Viņš radījis un lietojis daudz vārdu, kuru nozīme mūsdienās jāmeklē vārdnīcā. Ārtecis, gumdīt, jodene, melsin, norūķēt un vildīties – tie ir daži „Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīcā” ietvertie latviešu vārdi, kuru skaidrojumu Kultūras Rondo lūgsim vārdnīcas autorei Annai Kuzinai, teātra vēsturniekam Jānim Siliņam, izdevējai Skaidrītei Naumovai un redaktorei Ievai Zuicenai, pārrunājot Rūdolfa Blaumaņa literāro darbu valodu.

"Ņemot vērā to, ka "Brakos" strādāju jau 40 gadus, pa šiem gadiem arī tas ir tā pa drusciņai krājies, gluži tāpat kā fakti par Rūdolfa Blaumaņa dzīvi un daiļradi, kas ir arī apkopoti un iznākuši grāmatā, tāpat arī šie," par grāmatas tapšanu stāsta Anna Kuzina.

"Kartotēka ar vārdiem radās mazliet vēlāk. Tāpēc, ka

Blaumaņa tekstus sākumā lasīt bija interesanti satura dēļ, jo viņš ir saprotams, var teikt ļoti mīļš, tuvs cilvēks, kad lasi otrreiz, trešoreiz, ceturto reizi, tad ieraugi tur vārdus, jā, viss skaidrs, ar tekstu, kontekstu to visu saproti, bet atsevišķu vārdu ņemot, nu jāpadomā, ko tas nozīmē."

Ko pats Blaumanis tagad teiktu, ka šādi pēta viņa izmantotos vārdus?

"Blaumanis brīnītos, jo viņam tas viss likās pašsaprotami, ka tā ir, ka tā runā, ka tā Vidzemē ērglēnieši runā. Viņš vienkārši ņem un raksta, ko dzird,"  atzīst Anna Kuzina. "Bet viņš arī domāja, lai tas būtu literāri, jo viņam bija savi konsultanti tajā laikā, ja tā var nosaukt viņus. Savai mammai viņš prasīja: "Mamm, vai tā var rakstīt?" Nez kāpēc viņš iedomājās, ka mamma to visu varētu zināt, nebūdama nemaz izglītota, ne skolā lāga pat gājusi, istabene nebūdama."

"Viņš centās sekot līdzi, kā teiktu mēs šodien, jaunajām valodas vēsmām. Arī tai laikā jau sāka veidoties konversācijas vārdnīca, valodnieki strādāja, un sevišķi daudz viņš ņēma valodas materiāla no tautasdziesmām. Valoda, kas ir tautasdziesmās, ir tāda nepārejoša vērtība, un Blaumanim tautasdziesmas bija īpaši tuvas, pasakas viņš lasīja un viņam vispār interesēja arī apkārtnes folklora. Viņš vāca pat kaut kādus izteicienus, pierakstīja tos, un tā tas viss ir iegājies, un viņam tas likās pašsaprotami," atklāj Anna Kuzina.