30. novembris būs diena, kad godinās Rumbulas masu slepkavību upuru piemiņu, tā būs gan svecīšu nolikšana, gan lekcijas par ebreju vēsturisko presi. Šī diena ir svarīga, lai runātu par vēsturisko un sociālo atmiņu, par to, kā mēs atceramies kādus notikumus. Un kāda vieta un jēga šajā procesā ir dažādiem mākslas faktiem. Kā sabiedrībā veidojam izpratni par traumatiskiem vēsturiskajiem notikumiem un kādā veidā dažādas puses iesaistām sarunā par to, Kultūras rondo studijā vērtē Žaņa Lipkes muzeja direktore Lolita Tomsone un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče.

Godinot Rumbulas masu slepkavību upuru piemiņu, 30. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāvā notiks Izraēlas Nacionālās bibliotēkas organizēta atvērtā lekcija "Kopienu pieminēšana, izmantojot vēsturisku presi" (Commemorating Communities Through Historical Press), kas veltīta ebreju periodiskajiem izdevumiem un Izraēlas Nacionālās bibliotēkas veidotajai ebreju periodikas digitālajai platformai "Ebreju vēsturiskā prese" (Historical Jewish Press).

Savukārt, lai godinātu no Vācijas, Austrijas un okupētās Čehijas nacistu uz Rīgu deportēto un noslepkavoto ebreju piemiņu, no 30. novembra Esplanādē būs skatāma brīvdabas izstāde “Galastacija – Rīga”. Šajā dienā pl. 17.15, vēstniekam Kristianam Heltam klātesot, izstādi atklās un ar aizdedzinātām svecēm klusi godinās holokausta upuru piemiņu. Pēc izstādes apskates pie Brīvības pieminekļa tiks saliktas svecītes, ko organizē “Rumbula 81. mēs atceramies. Mums sāp”.

Pirms runāt par piemiņu un traumatiskiem vēstures notikumiem raidījuma viešņas komentē faktu, ka pēc Daugavpils pašvaldības spiediena Marka Rotko mākslas centrs šobrīd izņēmis no ekspozīcijas trīs šoruden atklātas izstādes darbus.

Igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstāde "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē", kurā mākslinieks ciklā "Tavs alternatīvais Jēzus" dažādos veidos interpretējis krustu, raisīja asas diskusijas sociālajos tīklos, saņemtas arī sūdzības mākslas centrā un pilsētas domē.