LSM ziņās: Izgaismot neuzrakstītos mākslinieču stāstus – izstāde «Atceros, tātad esmu»

No 14. novembra līdz 2021. gada 24. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs norisināsies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā izstāde “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”.

Izzināt sieviešu mākslinieču intelektuālo vēsturi 20.gadsimta otrajā pusē, atklājot maz zināmos un aizmirstos stāstus par viņu pieredzēm, vērtējot to padomju perioda mākslas, sociālo un politisko norišu kopskatā. Kultūras Rondo studijā izstādes “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi” kuratore Andra Silapētere.

Viena no projekta dalībniecēm ir mūsu kolēģe Justīne Savitska. Viņa izstādei radīja "Audio versiju par hipotētisku mākslinieci". Tās ir liecības un secinājumi par pavisam reālu 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslinieču intelektuālo vēsturi. Kādas bija mākslinieces karjeras iespējas? Kas viņai interesēja? Ar ko viņa nodarbojās? Kā par viņu runāja toreiz un ko par viņu zinām tagad?

Ierakstā dzirdama mākslinieces Rasas Kalniņas-Grīnbergas un Mudītes Gaiševskas balss, citāti no tā laika periodikas un sarunu fragmenti ar daļu no pētniekiem, kuri projektā "Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi" atklāj maz zināmos vai aizmirstos mākslinieču stāstus - Paulu Stutiņu, Andru Silapēteri, Ievu Melgalvi, Tomu Ķenci un Evitu Gozi.

Šīs izstādes kodols ir mākslinieces Rita Einberga (1921–1979), Laima Eglīte (1945), Maija Eliase (1924–1991), Mudīte Gaiševska (1935), Ruta Kreica (1946), Rasa Kalniņa-Grīnberga (1936) un Olga Neimane-Kateņeva (1908–2001). Katra pārstāv atšķirīgas mākslinieciskās stratēģijas, kas saistītas gan ar alternatīvo kultūru un centieniem dažādot mākslas valodu, gan oficiālās mākslas scēnas radošo interešu diapazonu.

Savukārt domājot par feminisma un dzimtes aspektiem šodienas kontekstā, izstādei jaundarbus veidojušas mākslinieces Anni Puolakka (Somija) un Marta Trektere, Evita Goze, Rasa Jansone, Liliana Piskorska (Polija).