“Skroderdienas Silmačos” pirmsākuma meklējumos Kultūras rondo “Brakos” kopā ar  R. Blaumaņa memoriālā muzeja vadītāju Zintu Saulīti sajuta arī vasaras Saulgriežu ritu. Raidījumā ieskanās arī Latvijas Radio arhīva bagātības.

“Skroderdienas Silmačos” ir luga, kura pirms gandrīz 120 gadiem, kad to sarakstīja un pirmoreiz iestudēja, tika nospēlēta vien 3-4 reizes – tā saņēma visskarbāko kritiku no Jāņa Asara, kurš prognozēja, ka uz skatuves tā nekad vairs neatgriezīsies. Bet atgriezās un – uz palikšanu.

“Baltajām rozēm ir pumpuri. Jasmīni arī sāks ziedēt. Sarkanās rozes vēl nedaudz kavējas,” tā Rūdolfs Blaumanis piezīmējis 1898. gada 15. jūnijā.

Divpadsmit gadus vēlāk rakstniece Anna Brigadere viesojusies "Braku" mājās un atmiņās rakstījusi: “Kalnā, kur vējiem vaļa, stāv "Braki". Ēkas sensenas, jumti zemi. Pagalms liels, un pašā viņa vidū – milzīgs baltrožu krūms. Visapkārt viņam sētiņa un soli. (..) Visām rozēm gan te patīk ziedēt tai "Braku" kalnā. Durvju priekšā ir atkal cits rožu krūms. Augsts, piramīdveidīgs, kupliem, liesmaini sārtiem pumpuriem, kā altāra svecēm nospraudīts.”

Pašlaik droši vien baltrozītes jau noziedējušas, taču tajā jūnija dienā, kad „Kultūras rondo” viesojas Rūdolfa Blaumaņa „Brakos”, tad Ērgļu pļavas tvanīgi ziedēja, baltrožu krūms smaržoja, putni čivina un bites dūc, bet „Braku” muzeja vadītāja Zinta Saulīte sagaida un ved uz Saimes istabu.

Kur gan vēl labāk piedzīvot Pirmsjāņu sajūtu, ja ne Blaumaņa „Brakos”, kur prātā tā vien skan „Skroderdienu Silmačos” dialogi un dziesmas? Un kaut arī „Skroderdienu” izrādēs šogad jāuzmeklē e-vidē, televīzijā vai radio, tad gana daudz arī par tām uzrakstīts, piemēram, portālā „kroders.lv”. Un jāpiekrīt vien ir, ka „Skroderdienas” nav tikai visvairāk spēlētā latviešu luga, bet arī rituāls un piederības sajūta.

„Skroderdienām” šogad trejkārša jubileja, bet par to Zinta Saulīte stāstīs jau tajā istabā, kur Blaumanis iedomāja šujmašīnas nest un gultiņas bīdīt. Pa ceļam – iepazīšanās ar pašu „Braku” muzeja saimnieci Zintu Saulīti.

Šogad Ogres teātris skatītājus aicina uz “Skroderdienu Silmačos” brīvdabas izrādēm Balvos un Meņģelē. Latvijas Nacionālais teātris aicina svinēt Jāņus, skatoties “Skroderdienas Silmačos” ierakstu, kas tapis Druvienā 2016. gadā. Bet Radioteātris aicina klausīties Liepājas teātra „Skroderdienas”.

Esam runājuši ar Nacionālā teātra aktieriem, kuriem īstā ienākšana teātrī ir caur „skroderdienu” līgotājiem, ar režisoru Edmundu Freibergu, kurš divreiz iestudējis „Skroderdienas” un ar Niku Matvejevu, kurš Indras Rogas „Skroderdienām” aranžēja leģendāro Būmaņa mūziku, un ar režisoru Edmundu Freibergu, kurš divreiz iestudējis “Skroderdienas”.

„Kultūras rondo” arhīva ierakstos dzirdējāt aktierus Maigu Grīnbergu, Helgu Dancbergu, Ausmu Ziemeli, Daci Bonāti, Daigu Gaismiņu, Mārtiņu Eglienu unĢirtu Luizniku, režisoru Edmundu Freibergu un mūziķi Niku Matvejevu.

Šobrīd grūti iedomāties, kā „Skroderdienas” atgriezīsies Nacionālajā teātrī. Varbūt pēc gada? Un mēs atkal piedalīsimies tajā rituālā, lai pārbaudītu, ka krāsns tiešām atkal sprāgs, Tomuļmāte uztaisīs ūdeni, būs „laime pirtiņā” un Dūdars palīdzēs Antonijai pateikt, ka te ir notikusi alošanās. Un tie prototipi jau ar Blaumanim tepat Ērgļos noskatīti. Stāsta Zinta Saulīte.

Vēl gribas palikt „Brakos” uz Jāņiem. Un noteikti tur atgriezties. Rūdolfa Blaumaņa muzejs gaida arī šīs vasaras ceļotājus, viss izpļauts un sakārtots, kā jau mūslaikos pieņemts, un vēl pirms saku paldies par viesmīlību muzeja vadītājai Zintai Saulītei- vēl domāsim arī par Annu Kuzinu un visiem tiem cilvēkiem, kuriem sirdslieta bijusi un ir cilvēkiem stāstīs par Blaumani.