Šajā gadā jauno spēlfilmu ražošanu var sākt pieci režisori – Linda Olte uzņems pusaudžu drāmu "Māsas"; Juris Kursietis veido savu trešo pilnmetrāžas spēlfilmu "Barbari", režisors un mūziķis Aigars Grauba uzņems spēlfilmu par leģendāro mūzikas grupu – "Jumprava: Lielais notikums", režisore Ināra Kolmane ekranizēs Noras Ikstenas romānu "Mātes piens", bet režisors Māris Martinsons iecerējis filmu "Zeme, kas dzied" par dziesmu svētku tradīcijas dzimšanu.

"Šis ir īpašs gads, jo ir ļoti liels pieprasījums, ir daudz projektu, sīva konkurence, kas kļūst ar katru gadu arvien lielāka. Es to skaidroju savā ziņā ar kino nozares prestiža palielināšanos, ar simtgades filmu programmas rezultātiem," raidījumā Kultūras Rondo atzīst Nacionālā Kino centra (NKC) direktore Dita Rietuma.

Daudzi talantīgi režisori, jauni režisori, vidējās paaudzes, atzīti klasiķi vēlās strādāt un veidot filmas. Projektu bija daudz, atbalstītie pieci ir trešā daļa no spēlfilmu projektiem," turpina Rietuma. "Arī dokumentālās filmas un animācijas filmas ir būtiska nacionālās kino nozares daļa."

Rietuma norāda, ka atbalstu guvušas divas pilnmetrāžas animācijas filmas, kas izmaksu ziņā ir tikpat vai pat vēl ietilpīgākas nekā spēlfilmas.

Zināmi NKC izsludinātā 2020. gada jaunu filmu ražošanas konkursa rezultāti, atbalstot 8 dokumentālo, 6 animācijas filmu un 5 spēlfilmu, kopā 19 jaunu filmu veidošanu. Konkursā kopumā tika izvērtēti 30 filmu projekti – 11 dokumentālās filmas, 7 animācijas filmas un 12 spēlfilmas, pretendējot uz konkursa finansējumu 1 768 327 eiro apmērā, kas paredzēts jaunu filmu ražošanai 2020. gadā.

Raksturojot finansiālo situāciju nozarē, Rietuma atzīst, ka pēc simtgades Latvijas kino pamatbudžets palielinājās, bet tā nav simtgades situācija.

Viņa arī norāda, ka ir būtiski šobrīd atbalstīt kino nozares procesu kā tādu, atbalstot filmas gan ražošanas procesā, kā arī attīstīšanas procesā. Viņa cer, ka drīzumā varēs atsākt filmēšanu. Tāpat tūlīt arī noslēgsies attīstīšanas projektu konkurss, ka iesniegts rekordliels pieteikumu skaits

Savukārt par iespējām atsākt filmu rādīšanu kinoteātros Rietuma izsakās piesardzīgi.

"Šobrīd Rīgā tikai "Splendid Palace" ir vienīgais kinoteātris, kas plāno veidot ierobežotus pasākumus. Arī lielie kino izrādītāji min jūliju kā agrāko laiku, kad varētu domāt par filmu izrādīšanas atsākšanu," bilst Rietuma.

Viņa norāda, ka noteiktie ierobežojumi kino izrādīšanu padara bezjēdzīgu, jo nav finansiālas loģikas darbināt lielu mašinēriju, ja paredzami vēl lielāki zaudējumi.

"Ceram, ka situācija uzlabosies un pamazām kinoteātrī atvērsies, vai tas būtu vasaras vidus vai rudens," vērtē Rietuma.

Pamazām un piesardzīgi kinoteātrus atver arī citviet pasaulē.