Izkāpšana no realitātes, – tā par pieredzēto performanču vakaru Rīgā, Vāgnera namā, atzina skatītāji, veltot pateicības vārdus organizētājiem. 25. novembrī notika mākslinieču Mejas Sarmītes Kalniņas un Simonas Orinskas veidotās performances „Valkīru dialogs”. Katra no performancēm tapusi atsevišķi, taču šajā vakarā tās sabalsojās ar operisku barokalitāti un dramatismu, ar bagātu skatuves mākslas elementu sintēzi un saspēli.

Ar sausu lapu čaboņu un zaru ciršanu iesākas pirmais no „Valkīru dialogiem” – Mejas Sarmītes Kalniņas radītā performance „Klātneesamības esamība”. Kopīgu rituālu darbību veido buto mākslinieces un pati Meja Sarmīte Kalniņa mūķenes tērpā. Stunda paskrien nemanot, bet pēc starpbrīža Vāgnera nama zālē skatu esam vērsuši uz pretējo pusi un sarunu turpina Simonas Orinskas performance „Tur viņa nāk, mana brīnišķīgā pasaule”.

Simona Orinska  no melnos plīvuros tērptas noslēpumainas būtnes, tos nometot, atklāj dziļumu, ko spoguļo vainags un Lielvārdes josta, tā ir virzība no ārējas autoritātes uz iekšējo autoritāti, ko vēlāk man paskaidros pati māksliniece. Vakars noslēdzas ar skaļiem aplausiem un uzgavilējumiem.

Kad pēc performanču vakara uzrunāju Ligitu Embrekti, nezināju, ka viņa ir Lielvārdes jostas audēja. Simonas Orinskas performancē arī Brigitas Strodas radītais kronis un Ineses Gibeiko veidots tērps, piedalās skaņu mākslinieks Arvis Kantiševs un dziedātāja Anta Eņģele.

Kad interesējos, vai performances būs iespējams redzēt vēl citviet Latvijā, Simona Orinska atklāj, ka  plānots rādīt  nākamgad Performances mākslas festivāla „Starptelpa” ietvaros un iespējams, arī „Sansusī” festivālā.