9.maijā Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrāde iestudējumam "Zem diviem karogiem" - stāstam par vienu no mūsu populārākajām muzikālajām apvienībām. Tās nosaukums „Jumprava” aizņēma daudzu jauniešu domas gan pagājušā gadsimta 80.  gados, gan, droši vien, arī šodien. Režisora Valtera Sīļa un dramaturga Jāņa Baloža kopdarbs ataino grupas muzikālo attīstību no pašiem tās pirmsākumiem, neizlaižot arī sadzīviskās peripetijas.

Pie idejas par šādu izrādi Jānis Balodis kopā ar Valteru Sīli nonāca jau pirms sešiem gadiem, kad dramaturgs Jānis Balodis izlasījis interviju ar Ritvara Dižkaču, kurš ir saistāmas ar grupu" Aurora”, bet viņa dziesmu teksti ir ļoti lielai daļai "Jumpravas" dziesmu, arī lielākajiem hītiem.

Tieši Dižkačs bija kā mudinājums sākt abiem pētīt "Jumpravas" fenomenu. Viņi uzrunāja arī pašus mūziķus, jumpravieši tika intervēti katrs atsevišķi, lai dabūtu to katra dalībnieka savu redzējumu par laika gaitā piedzīvoto. Tad notika darbs pie izrādes veidošanas. Protams, tika pētīta arī tālaika periodika, mūzikas kritikas, recenzijas.

Tas viss izrādē ļoti labi izveido vēsturisko, ideoloģisko aina, kas "Jumpravu" ietekmēja kā mūziķus, kā radošus cilvēkus. Tas nebija viegls izaicinājumus, bet no otras puses, tas padarīja viņus par tādiem mūziķiem un tādu skanējumu izveidoja, kas liek viņus nosaukt par tiešām vienu no pašām izcilākajām muzikālajām apvienībām.

Par pašu izrādi interesanti: tajā spēlē astoņi aktieri, trīs dāmas un pieci jaunekļi, un katrs no aktieriem zina pilnīgi visas lomas tekstu. Tas nozīmē, nevienam nav viena loma, tās tiek mainītas, un, lai skatītāji neapjuktu, kurš tad tēls no "Jumpravas" dalībniekiem šobrīd runā, viņi sev priekšā tur kartona kartītes ar konkrēto uzvārdu.

Izrādē skan gan "Jumpravas" oriģinālie izpildījumi atjaunotos ierakstos, gan arī pašu aktieru balsis, un arī aktieri spēlē gan sintezatoru, gan ģitāras, gan bungmašīnas.

Ļoti uzteicams ir scenogrāfu Uģa Bērziņa darbs un arī Ievas Kauliņus veidotie kostīmi demonstrē "Jumpravas" attīstību arī vizuālā manierē: tas iesākās ar vilnas džemperiem un krekliem, kas ir laukā no biksēm, un nedaudz nošņurkātām buktētām vilnas ūzām. Tad jau parādās modernāki materiāli – krāsains likrs un beigas ādas jakas un kniedes, kad bija iespēja, protams, arī džinss. Apģērba kultūru paskaidro arī muzikālo kultūru.

Nākamās iestudējuma izrādes 10. un 11., kā arī 13. un 14. maijā.