Cik dziļa ir plaisa starp cilvēku un dzīvnieku un cik mēs esam saistīti ar dzīvo dabu? Kādi risinājumi ir panākti, lai Vairogu pārvada aizsargbarjeru stiklos netriektos putni un kāda ir šo lidoņu redze? Tādus jautājumus risinām pie mums - Latvijā. Savukārt Ķīnas tirgos, diemžēl, par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem domāts netiek, visi, kas kust un nav indīgi, tiek atzīti par labu esam zupas katlam. Par dzīvnieku aizsardzības tēmām saruna ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvjiem Rolandu Lebusu un Ruslanu Matrozi.

Riņkadancis ap putnu aizsardzību uz Vairogu pārvada

Kā ornitologiem, pievēršot sabiedrības uzmanību, ir izdevies novērst putnu ieskriešanu stiklos Vairogu ielas pārvadā. Kopā ar Latvijas Ornitoloģijas Biedrības ekspertu Rolandu Lebusu kājojam gar Vairogu pārvada apakšu Gaujas ielā: tas ir ceļa posms, pa kuru pārvietojas automašīnas maršrutā no VEF Kultūras pils līdz Viestura prospektam pie Mežaparka un Sarkandaugavas robežas. Šis pārvads plašāku ievērību izpelnījās 2012. gadā, kad ornitologi konstatēja, ka jaunuzceltā pārvada stikla sienās ietriecas putni. Uz stikla aizsargbarjerām uzlīmētie melnie putnu silueti nedeva vēlamos rezultātus, proti, dažādu sugu spārnotās radībiņas, to neuztvēra kā šķērsli un gada laikā vairāki simti putnu te gāja bojā. Ornitologi publicēja rakstus par šo gadījumu, runāja ar atbildīgajām personām no pilsētas būvvaldes un Rīgas domes Satiksmes departamenta, kā arī no Vides un mājokļu departamenta, kādas līmplēves veiksmīgāk novērstu putnu lidojumu no šīs vietas, un vienā pārvada posmā tika uzlikts režģis. Tagad ornitologi ir izcīnījuši atbildīgo iestāžu akceptu eksperimentālā kārtā uzlīmēt un pārbaudīt, kā darbojas neliels gabaliņš līmplēves ar Lielvārdes jostas rakstu. To tad arī ar Rolandu Lebusu ejam skatīt, un pa ceļam Rolands stāsta par še pāri lidojošiem putniem.

Celtniecības režģis, kas tika nostiprināts priekšā minētajai līmplēvei, ir pagaidu risinājums. Pēc kāda laika ornitologi atzina šī režģa efektivitāti. Taču šādi norežģots ir tikai neliels posms. Tā kā tas ir pagaidu variants, tiek meklēti jauni vizuāli daudz pievilcīgāki risinājumi, proti, prettrokšņu sienas ar jau iestrādātām līnijām. Rolands Lebuss gan ir ļoti šaubīgs par šo risinājumu.

Runājot par putnu redzi, interesants ir fakts, ka tie var redzēt ultravioleto gaismu, to konstatēja pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, pētot baložus un vēlāk pētījumiem padziļinoties, zinātnieki atklāja, ka ne tikai baloži, bet arī citas putnu sugas spēj atšķirt krāsas ultravioletajā apgaismojumā. Līdz ar to gan pasaulē, gan arī pie mums Latvijā ir iespējams izmantot ultravioletās gaismas uzlīmes, kuras cilvēka acij paliek neredzamas uz stikla virsmām, tikām putni tās redz tikpat labi kā citus zīmējumus parastā drukā. Tiesa, šādu uzlīmju izmaksas ir lielākas nekā parastās krāsainās līmplēves un, atgriežoties pie šībrīža risinājuma, kas būtu drošs putniem un pieņemams cilvēkam, Vairogu pārvadu vienā nelielā posmā rotā Lielvārdes jostas raksts. Kāpēc raksts ir tikai vienā pārvada pusē un tik nelielā platībā? Tāpēc, ka šajā putnu lietā ir iesaistītas trīs institūcijas un neviena lāgā negrib šo jautājumu risināt līdz galam.

Sazinoties ar Rīgas pilsētas būvvaldi, Rīgas domesVides un mājokļu departamentu un Satiksmes departamentu, kļūst skaidrs, ka Rolanda Lebusa pieminētais “riņkadancis par to, kurš ir atbildīgs, kurš par to maksās un kurš darīs” turpinās. Mājokļu un Vides departaments, konsultējoties ar ornitologiem, eksperimentālā kārtā ir uzlicis minēto Lielvārdes jostas rakstu. Uz jautājumu, kāpēc tik viens gabals ir noklāts ar šo cilvēka acij estētiski baudāmo un putnu drošo risinājumu, atbilde ir, ka tālāk tas jārisina pārvada saimniekiem - Satiksmes departamentam un pilsētas būvvaldei. Satiksmes departamenta ļaudis teic, ka viņi no Vides un mājokļu departamenta kolēģiem nekādu iesniegumu par tālāku šādas līmplēves izvietošanu nav saņēmuši, tāpēc neko nevar uzsākt. Savukārt būvvaldē tie cilvēki, kas lēmuši par to „būt vai nebūt te Lielvārdes jostas rakstam”, vairs ar šo jautājumu nenodarbojas. Īsi sakot, kamēr ierēdņi cīkstas un pārspēlē cits citam šī jautājuma risināšanu, tikām putni turpina iet bojā bezjēdzīgā nāvē tajās pārvada vietās, kur nav šo uzlīmju.

Ķīnā putnu dziesmas dzird arvien mazāk

Ir jāpriecājas, ka pie mums vēl šādi jautājumi tiek risināti un par laimi gan Latvijas laukos, gan pilsētās var dzirdēt daudzbalsīgu putnu kori un savvaļā redzēt tauriņus, vardes, zaķus un lapsas. Ķīnā, valstī, kas gadsimtiem ilgi ir zināma ar savu eksotisko un daudzveidīgo virtuvi, putnu dziesmas daudzviet ir retums. Aptuveni pirms gada tur viesojās ornitologs Ruslans Matrozis un viņš teic, ka ir apsveicami, ka mēs vēršam sabiedrības uzmanību uz tādiem jautājumiem kā minētā Vairogu pārvada un putnu problēma, jo Ķīnā tādiem, viņuprāt, sīkumiem nepievērš uzmanību. Tur putni, zalkši, bruņurupuči krupji, suņi un kaķi tiek uzskatīti par barību, un ir pilnīgi vienalga, vai tā ir reta suga un vai tā tiek nogalināta daudzmaz humāni.