Aberācija, ksantisms, albīnisms, melānisms un izabellīnisms - skaidrojumus visiem šiem svešvārdiem meklēsim raidījumā, kurā runāsim par krāsu pigmenta atšķirībām, kas rodas gēnu mutācijas rezultātā. Tādējādi dzīvnieku pasaulē rodas balti tīģeri un rubeņi, pelēki pingvīni, dzelteni pitoni un vardes. Vairāk stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns un Latvijas Dabas muzeja vecākā zooloģe Rūta Sukovska.

„Baltais zvirbulis” vai „melnā avs” - ar šiem apzīmējumiem parasti tiek raksturoti cilvēki, kuri atšķiras no citiem ar saviem uzskatiem, uzvedību vai izskatu. Biežāk gan  negatīvā, ne pozitīvā nozīmē. Dīvainie, nesaprastie, no sabiedrības rāmjiem ārā krītošie, izstumtie, tādi, kuri nespēj pielāgoties. Saknes šiem teicieniem meklējamas dzīvnieku pasaulē, jo, kā zināms, kustoņu krāsojums ir ļoti svarīgs faktors izdzīvošanai: tam, cik  labi dzīvnieks var  maskēties, paslēpties un tādejādi izsprukt no apēdāja nagiem vai arī pats sev nomedīt barību.

Albīnisms, šķiet, ir pats zināmākais no pigmentācijas defektiem, kas pastāv dabā. Albīnisms tulkojumā no latīņu valodas albus (balts) nozīmē, ka gēnu mutācijas rezultātā, iztrūkstot tumšās krāsas pigmentam - melanīnam, cilvēki piedzimst ar ļoti gaišu ādu, baltiem matiem un acu  zīlītes parasti ir zilas vai iesārtas.  Arī dzīvnieku pasaulē ir sastopami albīni ķenguri, krokodili, putni un sikspārņi. Lai arī dabā šāda krāsojuma dzīvnieki ir liels retums, tomēr pasaules zooloģiskajos dārzos visai ierasts ir redzēt baltos tīģerus. Interneta mājaslapā bigcatrescue.org ir aicinājums  boikotēt tos zooloģiskos dārzus, kuros apmeklētajiem izrāda tā saucamos Bengālijas baltos karaliskos tīģerus - sugu, kas īstenībā dabā neeksistē, bet radīta kā kārtējā cilvēku izprieca.

Tagad ieskats vēl viena svešvārda tulkojumā saistībā ar gēnu mutācijām, kas izraisa gan krāsu gan arī ārēja izskata izmaiņas - tā ir aberācija jeb novirze no normas, no  sugai raksturīgo īpašību kopuma. Savulaik vācu ornitologs un taksidermists Teodors Lorencs  kolekcionēja un gatavoja tieši šādu aberantu izbāžņus, un mūsu Dabas muzeja kolekcijā glabājas pāri par simts šo neparasto eksemplāru. Latvijas putnu ekspozīcijā var iepazīties ar 17 apskatei izliktiem  eksponātiem.

Vēl pat citu krāsu pigmentu pārlieku esamību vai  neesamību dzīvnieku  organismā. Cieti vārīta olas dzeltenuma tonī zoodārza tropu mājā savā terārijā sildās tīģerpitons - šādu krāsojumu dēvē par ksantismu

Viens izņēmums starp šīm aptuveni 50 dažādajām krāsojuma anomālijām, kad ģenētiski izmanītie pigmenti nav liels drauds un apgrūtinājums pašam dzīvniekam ir melānisms  jeb  dzīvnieki ar melnu kažoku.

Melnā pantera  kā suga  vispār neeksistē,  visas  melnās pumas, jaguāri, leopardi un, tostarp, arī mājas kaķi ir dzīvnieki ar melanīna pārprodukciju organismā un, ja,  runājot par citām krāsu novirzēm, jau tika minētas arī nevēlamas blakus parādības dzīvnieka veselībā, tad enciklopēdijā par tiem dzīvniekiem, kuriem raksturīgs melānisms ir rakstīts šādi: ”…pirmkārt melanīns nodrošina dabisku aizsardzību  pret  saules raidītajiem ultravioletajiem stariem, kā arī ir izpētīts, ka šie gēni sniedz pretestību pret dažām vīrusu infekcijām.”

Vēl ir atlicis skaidrojums isabelīnismam, un šī vārda izcelsme, ja var ticēt leģendai, ir saistīta ar Spānijas karaliskās dzimtas pārstāvi Izabellu Klāru Eugēniju, kura valdīja Spānijā 16. un 17. gadsimtu mijā.