„Ja tavs zirgs saka - nē, tad vai nu tu viņam esi uzdevis nepareizo jautājumu, vai arī nepareizi pajautājis,” tā skan kāda atziņa par šiem dzīvniekiem. Kā jārunā ar zirgu, vai vispār ir iespējams tos izprast, atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim raidījumā, kur arī skaidrosim šo dzīvnieku saprātu, attiecības ar cilvēku un kādas ir „zirga bučas”.

„Zirgs ir dzeja kustībā” - tā reiz teicis kāds nezināms autors. Un to var tulkot dažādi: klausoties, cik bagātīgi ir zirgus dēvē gan pēc to izskata un izturēšanās - rumaki, kleperi, kumeļi, nāteņi, un tad vesela buķete nosaukumu, skatot zirgu pēc krāsām - salnis, melnis, dābolains, dulis, dūkans, sarķis, loss, laucis, bēris. Un noteikti dzejiskums parādās arī sarunās par šiem dzīvniekiem. Tāpēc šoreiz piedāvājam klausīties zirgu stāstus, kas raisījās Jelgavas pusē Valgundē zemnieku saimniecības “Bērziņi” stallī, kur divi pieredzējuši zirdzinieki - zirgu ārsts Juris Tolpežņikovs runājās ar staļļa saimnieci, zirgkopi un sporta treneri Liegu Kalķi. Starp rāmi ošņājošiem un pa laikam mūs bukņījošiem zirgiem, dakteris Tolpežņikovs virpina pastāstus, atgadījumus un sava veida apceres par šiem rikšotājiem. Viņam šad tad piebalso zirgu saimniece un pa retam arī radio žurnāliste.

Zirgi komunicē ar ausīm

Ierasts ir skaidrojums, ka zirgi ausis pieglauž, ja kustonis ir dusmīgs. Jaunākie zirgu uzvedības pētījumi liecina, ka zirgi savas ausis izmanto daudz plašākai komunikācijai. Britu pētnieki atklājuši, ka dzīvnieki ne tikai izmanto dzirdi, lai manītu tuvojamies plēsoņu, bet arī pievērš uzmanību tam, kādā virzienā pavērstas citu sugasbrāļu ausis, lai saprastu, ko viņi ir pamanījuši. Gluži kā daudzi citi zīdītāji, ko apdraud plēsoņas, zirgi var grozīt ausis gandrīz 180 grādu leņķī, un kā apgalvo pētniek, zirgi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, tādēļ viņu saziņu ir vērts pētīt, jo kustīgo ausu nozīme savstarpējā saziņā vēl nav pienācīgi novērtēta.

Runājot par šo dzīvnieku saprātu, Interneta portālā zirgam.lv rodams neliels citāts par zirgu iedabu un uzvedību: „Ja zirgs pavelk aiz pavadas, lai aizsniegtu zāli dažu metru attālumā, un, to darot, viņam izdodas zāli aizsniegt un ēst, viņa uzvedība tiek pastiprināta ar patīkamu apbalvojumu – ēdienu. Ja zirgs atglauž ausis, jo viņam kaut kas sāp, un, ja cilvēks uz to reaģē ar atkāpšanos no zirga, ir ļoti ticams, ka zirgs ausu atglaušanu atkārtos. Zirgi nedominē pār cilvēkiem; zirgi iemācās, kādas darbības sniedz vai nesniedz vēlamās sekas, kad viņi cenšas panākt vēlamo vai vajadzīgo.”