„Svešie noēd mūsējos!” tāds biedējošs virsraksts šim raidījumam, jo ir svešas dzīvnieku sugas, kuras laika gaitā ievazātas no citām teritorijām, izdzīvojušas ārā īstenos mājiniekus un nu barojas un vairojas uz nebēdu jaunajās mājās. Tādas ir vairākas gliemju, vēžu un kukaiņu sugas, Kanādas zosis, Amerikas ūdeles, zivis – rotani, jenoti un jenotsuņi, sarkanausu bruņurupuči. Ne visi nosauktie ienācēji ir tieši Latvijas teritorijas bieds. Kā saka viena no šī radījuma ekspertēm Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta vadošā pētniece Digna Pilāte: „Ne visi svešie ir invazīvās sugas. Tik tad, kad ienācēji sāk ļoti strauji vairoties apdraudot vietējas sugas tad tās top par invazīvo sugu.”

Terminu „invazīvā suga” plašāk un biežāk sāka lietot tik pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, tas nozīmē vien to, ka agrāk šie ienācēji dabai tik lielu kaitējumu nenodarīja, kā tas notiek pēdējā laikā. Lai tuvāk iepazītu un atpazītu šos svešos baiseļus, nesen Dobelē tika rīkots seminārs par svešzemju sugu apdraudējumu videi. Semināra laikā devāmies arī ārpus lekciju telpām, lai dabā apskatītu aprunājamos īpatņus. Krēslas stundā klīstam pa Jelgavas privātmāju rajonu, mūsu vidū ir divi gliemežu eksperti- Digna Pilāte un viņas kolēģis Latvijas Dabas muzeja malakologs Edgars Dreijers un kukaiņu speciālists, Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta vadošais pētnieks Maksims Balalaikins.

Trīs eksperti, ap divdesmit cilvēku liela grupa semināra dalībnieku un "medību lauki"- jelgavnieku komposta kaudzes un grāvmalas, kur lodā vesels bars nevēlamo dārza viesu - Spānijas kailgliemezis, milzu kailgliemezis, raibais vīngliemezis un melngalvas mīkstgliemezis. Runājot par Spānijas kailgliemezi, piemēram, Zviedrijā šī dzīvnieka dēļ, cilvēkiem ir grūtības pārdot īpašumus. Māju ar dārzu un tur mītošo Spānijas rīmu var pārdot tikai par ļoti lētu cenu, tā teikt, ņemiet manu māju par sviestmaizi un līdz mūža galam piecietiet tur dārza vandāli - gliemezi. Nekrausim visus pasaules grēkus virsū tikai šai vienai sugai, ir vēl arī citi nevēlami mīkstmieši ienācēji. Latvijā no apmēram 200 gliemju sugām 10 procenti ir svešzemnieki.

Turpinot īso kursu invazīvo sugu sarakstā ir jāmin jenotsuns, kas Latvijā kā kažokzvērs tika ievests pagājušā gadsimta 40. gadu beigās un 1948. gadā pirmos simts šo dzīvniekus izlaida brīvībā Smiltenes un Lubānas apkaimē un nu tā jau ir parasta suga Latvijā, kas sev barību gādājot, iznīcina uz zemes ligzdojošo putnu - irbju, medņu un rubeņu - mītnes.