Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, pirms 80 gadiem no Latvijas nelikumīgi uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. gaidot piemiņas dienu 14. jūnijā Latvijas Radio ik rītu stāstam par aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes.

Vakar dzirdējāt Kadetu skolas komandiera Viļa Sniķera atvadu vārdus sievai, bet šodien stāsts par viņa dēlu Romanu, kas pēc nošķiršanas no tēva arī uzrakstīja zīmīti un izmeta to no cita vagona.

**************************************

Kopā ar Kadetu skolas rotas komandieri Vili Sniķeri vienlaikus pirms 80 gadiem jūnijā izsūtīja arī viņa dēlu Romanu Vili Sniķeri, kam tolaik bija vien 24 gadi. Romanu izsūta no Ogres dzelzceļa stacijas. Arī viņš uzrakstīja un no izsūtīšanas vagona izmeta vēstuli tēva sievai - audžumātei Lidijai Jansbergai-Sniķerei ar 15. jūnija datumu. Zīmīte rakstīta uz lapas, skaidrā rokrakstā ar tumšas krāsas parasto zīmuli.

"Lidij! Dodos ar vilcienu Daugavpils virzienā viens pats. Buciņu [tēva iesauka?] iedalīja citā vagonu sastāvā. Pašsajūta diezgan laba. Ar pārtiku un drēbēm esmu nodrošināts uz ilgāku laiku. Pamēģiniet pārdot atpakaļ neizgatavoto … drēbi un varbūt tev glabāšanā nodotās lietas. Galvenais rūpējies par Ivariņu. Pasveicini manus radus un mēģini pateikt tantei Oļai, lai apkopj manas mātes kapu. Mēģināšu tev vēlāk rakstīt un tavu turpmāko adresi mēģināšu uzzināt caur tanti. Tāpēc savu varbūtējo nākamo adresi dari viņai zināmu, tāpat kā es savējo.

15. jūnijs 1941. gads. Romans.

Atradējam lūdzu ievietot šo zīmīti aploksnē un nodot pastā ar adresi pilsonei L. Jansbergai Vāgnera ielā 2, dzīvoklis 6, Rīgā."

Romans Sniķera izsūtīšanas lietā rakstīts - dzimis 1917. gadā Rīgā, students, bezpartejisks, dzīvo ar tēvu Rīgā, Vāgnera ielā. Apcietināšanas lēmumā norādīts, ka Romans ir bijušo Latvijas aizsargu pārstāvja dēls un tādēļ viņu jāizsūta no Latvijas, kā sociāli bīstamu elementu.

1941. gada 14. jūnijā Vili Romanu Sniķeri nelikumīgi deportēja kopā ar tēvu, taču viņus nošķīra - tēvu ieslodzīja Soļikamskas rajonā, bet dēlu nometinājumā Krasnojarskas novadā. 1944. gadā 21. jūlijā Romāns nomira Ustj-Jeņisejskas rajona, Karaul ciemā.

Romanu Sniķeri reabilitēja 1992. gadā.