Barikāžu trīsdesmitgadē programmā Labrīt stāstām barikāžu atmiņu stāstus – pavisam nelielu daļu no tiem daudzajiem tūkstošiem stāstu, kurus glabā tā laika barikāžu sargi.

Lieta, par ko stāstīsim šodien, ir izņēmums – tās oriģināls tieši pirms 30 gadiem 16.janvārī sadega uz Vecmīlgrāvja tilta. Muzejā ir tā replika.

“Mani sauc Edvīns Ežmalis, Atmodas laikā biju Rīgas Ziemeļu rajona pašvaldības deputāts,” iepazīstina Edvīns Ežmalis.

Un stāsts ir par Mangaļsalas kolhoza “Auda” pelēko mikroautobusu “Latvija”, kas 16.janvāra pēcpusdienā trāpījās OMON apšaudē uz Vecmīlgrāvja tilta. Tautfrontietis Ežmalis kopā ar kolēģiem 16.janvāra pēcpusdienā brauca no Jaunciema un bija tam liecinieks.

“Piebraucām klāt, jau krēsloja, bija pēc četriem. “Latvija” vēl dega. Interesantākais, ka ar vadītāju runājām, visi bija satraukušies. Autobusā bija vairāki līdzbraucēji – Tētiņu ģimene ar bērniem, visi bija izkāpuši ārā, mašīna dega. Cik atceros, vēl “Panorāmā” rādīja, ka vienai no līdzbraucējām caur matiem bija lodes izskrējušas. Autovadītājam blakus bija jaka, un arī tā bija sašauta caurumos ar automāta kārtu. Pats bija vesels,” atminas Edvīns Ežmalis.

Mikroautobuss sadega tajā pašā apšaudē, kurā dzīvību zaudēja pirmais barikāžu upuris – citā mašīnā braucošais Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks. Šaujot omonieši gribēja iebiedēt tos, kuri pie ugunskura sargāja Vecmīlgrāvja tiltu, jo tā bija stratēģiski svarīga vieta, skaidro Ežmalis.