Valdis Dombrovskis: Eiropas ekonomikā šogad, visticamāk, recesija nav gaidāma

Eiropas ekonomikā šogad, visticamāk, nav gaidāma recesija – tā uzskata Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis no "Jaunās Vienotības". Šonedēļ viņš atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur norisinās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas pavasara sanāksme. Dombrovskis uzskata, ka pašreizējā krīze nebūt nav tik smaga kā Covid-19 pandēmijas laikā. Līdz ar to nav nepieciešami arī tik masīvi atbalsta pasākumi.

Ar Valdi Dombrovski runājam par Irānas konflikta ietekmi uz pasaules ekonomiku, kā arī par atbalstu Ukrainai un Eiropas attiecībām ar ASV.

Artjoms Konohovs: Starptautiskais Valūtas fonds brīdina par iespējamo pasaules ekonomikas recesiju. Tomēr ASV finanšu tirgi trešdien sāka augt, jo investoriem šķiet, ka karš Irānā būtībā ir beidzies. Kā tad īsti ir? Kādus secinājumus var izdarīt no tām sarunām, kas pēdējās dienās ir bijušas Vašingtonā?

Valdis Dombrovskis: Karš Irānā un tā ekonomiskā ietekme ir viens no galvenajiem sarunu tematiem šeit, Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē. Jāsaka, ka šī ietekme uz globālo ekonomiku ir, jo šis naftas cenas un arī piegāžu šoks ir jau noticis un arī Eiropas Savienībai mēs vērtējam ekonomikas bremzēšanos par apmēram 0,2 līdz 0,6 procentpunktiem atkarībā no dažādiem scenārijiem. Līdz ar to ir diskusiju jautājums, kas tad būtu darāms, lai šo ekonomisko ietekmi minimizētu?

Skaidrs, ka tas ir pirmām kārtām atkarīgs no tā, lai pēc iespējas ātrāk šo konfliktu Irānā pārtrauktu, lai atjaunotu kuģu navigāciju Hormuza šaurumā un vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai mīkstinātu šīs krīzes ietekmi.

Tajā skaitā, piemēram, sadarbībā ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru notiek koordinēta naftas rezervju izlaišanu tirgū. Tāpat virkne valstu, arī Eiropas Savienības valstis, veic noteiktus pasākumus, lai bremzētu degvielas cenu pieaugumu. Tas, ko mēs uzsveram no Eiropas Komisijas puses un ko uzsver arī Starptautiskais Valūtas fonds, svarīgi, lai tie fiskālie pasākumi, kas tiek īstenoti, lai mīkstinātu šī enerģijas cenu pieauguma ietekmi, ka tiem jābūt mērķētiem un laikā ierobežotiem, lai tie neradītu arī ļoti augstas fiskālās izmaksas.

Ja pieskaramies atbalsta pasākumiem, vai mēs varam runāt par kaut ko līdzīgu tam, kā tas ir bijis Covid pandēmijas laikā? Vai nu tā būtu kopējā aizņemšanās, lai pārvarētu šo krīzi vai kaut kādi stimuli. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir teikusi, ka Komisija nāks klajā ar mehānismu vai dažādu iespējamo rīku piedāvājumu tuvākajās dienās, un to arī apspriedīs Eiropas Savienības līderu samitā Kiprā.

Jā, mēs tiešām vairākus pasākumus jau esam piedāvājuši un vairāki ir izstrādē. Jau pieminēju šo jautājumu par koordinētu naftas rezervju izlaišanu tirgū.

Bet mēs gatavojam pašreiz tādu kā pagaidu valsts atbalsta regulējuma ietvaru, lai valstis varētu elastīgāk atbalstīt tās nozares, kuras šī krīze visvairāk ir ietekmējusi.

Paredzam arī vairākus citus pasākumus, bet tik apjomīgus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, kā tas bija Covid-19 krīzes laikā, mēs neparedzam divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā tiešām bija daudz dziļāka krīze ar reālu ekonomikas kritumu. Pašreiz mēs neprognozējamu ekonomikas kritumu, bet to, ka ekonomika sabremzēties. Kā es minēju, tie novērtējumi ir starp 0,2 un 0,6 procentpunktiem. Salīdzinājumam – pirms kara Irānā Eiropas Komisijas prognoze bija par ekonomisko izaugsmi Eiropā ap pusotru procentu. Otrkārt, tās fiskālās iespējas pašreiz ir ierobežotākas, jo arī pēc Covid-19 pandēmijas valstīs ir pieaudzis valsts parāda līmenis. Deficīta līmenis pašreiz arī ir augstāks un arī procentu likmes, par kādām valstis pašreiz var aizņemties, ir ievērojami augstākas, nekā tās bija Covid-19 pandēmijas laikā, kad tās bija tuvu nullei.

Pievērsīsimies tagad Ukrainai, jo, protams, arī Ukraina ir viens no tematiem, kas tiek apspriests Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas sanāksmē Vašingtonā, kas pašlaik norisinās. Vai ir kādas indikācijas par papildu vai ātrāku ASV un G7 valstu atbalstu Ukrainai? Šobrīd Eiropas Savienība ir gatava segt divas trešdaļas no Ukrainas vajadzībām un pārējo summu ir jāatrod citām pasaules valstīm, lielajiem spēlētājiem. Izdevums „Euractiv” vēsta, ka Ukraina vēl nav saņēmusi septiņus miljardus no starptautiskā aizdevuma un Japāna, Lielbritānija un ASV ir tās valstis, kas nav samaksājušas savu daļu. Kā ir ar atbalstu Ukrainai?

Atbalsts Ukrainai arī ir viens no būtiskajiem jautājumiem šīs nedēļas Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē. Man bija tikšanās gan ar Ukrainas premjerministri [Jūliju] Sviridenko kundzi, gan ar finanšu ministru [Serhiju] Marčenko, kur mēs šos jautājumus pārrunājām. Te ir bijusi virkne dažādu ministru sanāksmju, tikšanos, kas ir veltītas tieši šim Ukrainas atbalstam. Arī G7 tas bija dienaskārtībā. Tātad pašreiz.

Pēc Ungārijas vēlēšanu rezultātiem ir skaidrs, ka mēs varēsim atbloķēt šo situāciju Eiropas Savienībā un virzīties uz priekšu ar 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kā mēs bijām paredzējuši.

Bet, tieši tā, šis Eiropas Savienības atbalsts sedz apmēram divas trešdaļas no tā, kas Ukrainai ir nepieciešams. Līdz ar to mēs strādājam arī ar citiem starptautiskajiem donoriem, lai nodrošinātu arī atlikušās daļas atbalstu. Tas, kas ir pozitīvi, ka šī gada sākumā arī Starptautiskais Valūtas fonds ir apstiprinājis jaunu programmu Ukrainai un jau veica pirmo izmaksu. Mēs esam bijuši sarunās arī ar G7 partneriem par ERA aizdevumiem, ko jūs pieminējāt. Atsevišķi maksājumi arī no citu G7 valstu puses ir paātrināti, lai nosegtu finansējumu Ukrainai šī gada pirmajā pusē, kamēr vēl mūsu 90 miljardu atbalsta pakete nebūs pieejama. Šis darbs un koordinācija turpinās, un, es domāju, ka mēs spēsim nodrošināt Ukrainai nepieciešamo atbalstu.