Reti ir tāds gads, kad neuzvirmo runas par valdības stabilitāti vai pat krišanu. Šogad šādas korekcijas nolēma ieviest premjers Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības, ar pārējiem partneriem vienojoties par teju izirušās partijas KPV LV izslēgšanu no koalīcijas un par ministru amatu pārdali. Tolaik KPV LV frakciju vadīja Māris Možvillo, kurš pašlaik ir partijas „Par cilvēcīgu Latviju” valdes loceklis un frakcijas „Neatkarīgie” deputāts.

Piecu politisko spēku veidotai koalīcijai lēmumu pieņemšana nesokas viegli. To premjers Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības” atkārtoja faktiski no koalīcijas līguma parakstīšanas dienas. Sarežģījumi pieauga Covid-19 laikā, valdībai saņemot pārmetumus par vienotas vīzijas trūkumu par saistībā ar pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem un to pārskatīšanu. Taču tieši ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga pāreja no KPV LV uz Nacionālo apvienību un tam sekojošā demisija šopavasar noveda līdz koalīcijas turpmāko attiecību pārskatīšanai.

Vitenbergs savu pāreju uz Nacionālo apvienību pamatoja ar haosu partijā KPV LV, vairākiem tās kongresiem, atkārtoti mainītu valdi un pat nosaukumu. Turklāt KPV LV frakcija Saeimā sarukusi teju līdz minimumam, ko arī minēja kā pamatojumu KPV LV izslēgšanai no koalīcijas. Tobrīd frakcijas vadītājs bija Māris Možvillo un tieši viņam valdības vadītājs paziņoja par KPV LV izslēgšanu no valdības un iekšlietu, labklājības un ekonomikas ministru amatu pārdali pārējiem koalīcijas partneriem. Možvillo noteic, ka džentlmeniski par sarunu aizkulisēm neizteiksies, taču neslēpj, ka aiziešana no valdības bijis atvieglojums.