Lielajās skriešanas sacensībās reti pārbauda dalībnieku gatavību

Pēc aprīļa vidū notikušā Parīzes maratona prāvs pulks franču skriešanas entuziastu un līdzjutēju sāka uzdot jautājumus publiskajās saziņas vietnēs: vai patiesi starptautisko maratonu garākajās distancēs arvien biežāk piedalās skrējēji, kuri tam acīmredzami nav fiziski gatavi? Šādu jautājumu viņus mudināja uzdot daži maratona distances dalībnieki, kuri startēja ar dārgu ekipējumu, taču jau aptuveni piektajā kilometrā viņu spēki bija izsīkuši. Vai pasaules galvaspilsētu un citu lielo maratonu rīkotāji pārbauda skrējeju veselības stāvokli pirms starta garajās distancēs, un vai patiesi pieaug nepietiekami sagatavotu skrējēju skaits garajās distancēs?

49. Parīzes maratons šogad notika 12. aprīlī. Tajā piedalījās gandrīz 59 tūkstoši skrējēju, bet 57 ar pusi tūkstoši sasniedza finišu. Klasisko maratona distanci – 42 kilometrus un 195 metrus – veica arī jaunzēlandiete Sonja Hemptone un amerikānis Filips Bats.

Tieši viņu sniegumu maratona ievadā, aptuveni piektajā kilometrā, pēc sacensībām sociālās saziņas vietnēs kaismīgi apsprieda francūži. Amerikānis Bats kāda līdzjutēja filmētajā video jau maratona distances pašā sākumā bija redzams lēni soļojam, jaunzēlandiete Hemptona pārvietojās nedaudz ātrākā iešanas tempā.

Jāuzver gan, ka abi finišēja – tas tomēr ir liels sasniegums. Bats finiša līniju šķērsoja pēc piecām stundām un 46 minūtēm, bet Hemptone – pēc sešām stundām un 11 minūtēm. Franču sociālās saziņas vietņu lietotājiem gan radās pamatots jautājums, vai šie skrējēji maratonam pieteikušies pareizo mērķu vadīti. Daži pat viņus nodēvēja par “Instagram skrējējiem”. Proti, vai viņu galvenā vēlme nav bijusi kaut ko pierādīt kādam citam, padižoties, jo fiziskā sagatavotība šķietami nebija vajadzīgajā līmenī.

Šis gadījums uzšķīla dzirksteli pamatotam jautājumam: vai skriešanas sacensību rīkotāji Latvijā un ārzemēs vispār pārbauda to, kāds ir dalībnieku veselības stāvoklis, vai viņu fiziskā sagatavotība atbilst garajām distancēm – pusmaratonam un maratonam.

Rīgas maratona rīkotājs Aigars Nords saka, ka konkrētu veselības pārbaužu nav, netiek prasīts arī, piemēram, ģimenes ārsta atzinums par skrējēja veselību. Lai gan nav acīmredzamu veselības datu pārbaužu, Rīgas maratona rīkotāji izveidojuši daudzslāņu filtru, kas atsijā tos, kuri garajām distancēm nav gatavi.