Pēdējā laikā grūti iedomāties cilvēku, kas nav dzirdējis par cenu pieaugumu dažādām precēm un pakalpojumiem, tāpat, ka šajā procesā naudas vērtība samazinās. Nauda ir svarīga mūsu ikdienas sastāvdaļa un ar to jāprot ne tikai rīkoties, bet arī vairot – ieguldīt un nopelnīt vairāk. Kas mainīsies turpmāko gadu laikā finanšu nozarē un kāda tā būs pēc desmit gadiem, kā mēs norēķināsimies par pirkumiem un saņemtajiem pakalpojumiem un vai lēmumus finansēs mums palīdzēs pieņemt mākslīgais intelekts – par visu to, domājot par Latvijas un Eiropas finanšu jomas tuvākās desmitgades nākotni saruna ar "Swedbank" Digitālās stratēģijas vadītāju Ģirtu Bērziņu.

Mēs ar Jums jau tikāmies pirms Covid pandēmijas un runājām par to, kā tuvākajos gados varētu attīstīties finanšu nozare. Vai jūsu nākotnes redzējumā kaut ko ir mainījis covidlaiks, vai kaut ko ir mainījis tā saucamais finanšu nozares kapitālais remonts, kuru jau mēs visi esam, šķiet, piemirsuši, un vai kaut ko maina tagad karš Ukrainā?

Ģirts Bērziņš: Pandēmija noteikti ienesa zināmas pārmaiņas un tiek uzskatīts, ka pandēmija ir bijusi katalizators pārejai uz attālinātu darbību jebkurai lietai, arī finanšu jomā. Pandēmijas laikā visa sabiedrība, kā arī uzņēmumi lieliski apguva iemaņas darīt visu attālināti. Tāpēc varam teikt, ka digitalizācija līdz ar pandēmiju ir noslēgusies.

Karš Ukrainā varbūt uz finanšu pakalpojumu izmantošanu atstāja mazāku nozīmi kā virkne citu lietu, bet noteikti šī arkārtīgi lielā cilvēces nelaime, bija arī pārbaudījuma punkts arī koncepcijām – kas tad cilvēkiem tajā brīdī ir noderīgs un kā lietas strādā vai arī nestrādā.

Kādā ziņā?

Ģirts Bērziņš: Sākot kaut vai ar to, kādas norēķinu metodes strādā šinī brīdī, kā mēs varam ātri pārvietoties, pārvietojot arī savus uzkrājumus. Ja līdz šim tika uzskatīts, ka šādos apstākļos atkal ir nepieciešama skaidrā nauda, tad šeit mēs redzējām, ka Ukrainas iedzīvotāji, dodoties bēgļu gaitās, nebūt nemeklēja tuvāko bankomātu, lai izņemtu grivnas un tad dotos uz Eiropu, bet devās bēgļu gaitās ar tiem identifikācijas dokumentiem un identifikācijas rīkiem, kas viņiem bija, un turpināja piekļūt banku pakalpojumiem.

Protams, mēs zinām, ka arī banku pusē tika veikti ārkārtas soļi, lai nodrošinātu šo pakalpojumu nepārtrauktību. Mēs zinām, ka vadošās bankas ļoti ātri fiziski pārvietoja savus datu centrus, izmantojot jau arī mākoņtehnoloģijas. Brīžiem bija šaubas – vai tas ir to vērts? Taču karš atkal bija katalizators un bija skaidrs – jā, tas tā ir jādara. Un tas tika arī izdarīts.

Bet, skatoties no jaunu pakalpojuma viedokļa, šķita, ka šis varētu būt brīdis, kad Ukrainā uzplauks kriptoaktīvu izmantošana, taču tā gluži nebija. Tika izmantotas pieejamākās un strādājošākās metodes, arī pie mums plaši sastopamie – digitalizētie naudas risinājumi.

Tad atšķirībā no pagājušā gadsimta lielākā kara, kur sabombordējot banku tā nodega līdz ar tur esošo naudu, šobrīd nauda ir drošībā?

Ģirts Bērziņš: Jā.

Nedaudz atkāpjoties no Ukrainas konteksta, pagājušā gada nogalē vai šī gada sākumā divas valstis – Zviedrija un Dānija nāca klajā ar diviem interesantiem konstatējumiem. Proti, ka pirmie reizi mūsdienu vēsturē nav notikusi nevienas bankas filiāles aplaupīšana, jo acīmredzami noziedzība arī saprot, ka banku filiāles mūsdienās ir pat bez skaidrās naudas. Būtībā arī noziedzība ir digitalizējusies, kas protams, atkal ir atsevišķa tendence.

Vēl viena lieta par ko šobrīd runā mazāk, ir tas, ka daudzās Eiropas bankās bija noguldīta lielas summas Krievijas oligarhu naudas. Kas notiek ar šo banku aktīviem, ja šī nauda vai nu aizplūst prom, vai arī to konfiscē? Pieļauju, ja šobrīd darbotos AB.LV, kas Latvijā bija specializējusies uz trešo valstu pilsoņu naudas apkalpošanu, iespējams šobrīd nonāktu jau objektīvās grūtībās, jo šīs naudas vienkārši vairs nebūtu.

Ģirts Bērziņš: Jā, varētu teikt, ka tas ir dienas kārtības jautājums. Taču, no otras puses, manuprāt, ka jau pirms pandēmijas tas bija atbildēts jautājums – ka neviena banka Eiropā nevar uz šādas naudas balstīt savu darbību.

Kādas ir galvenās attīstības tendencies Eiropā, vai rodas kādi jauni pakalpojumi, jauns piedāvājums no finanšu sektora, jo ir jau vēl viena problēma – kā saglabāt naudas vērtību?

Ģirts Bērziņš: Var teikt, ka finanšu jomā nekas jauns pēdējās simtgadēs nav izdomāts. Pakalpojumu būtība ir cauri pēdējiem gadsimtiem nemainīga. Proti, ir trīs pamatpakalpojumi – naudas konts un no tā veiktie naudas maksājumi, tad naudas ieguldīšana vai uzkrāšana un naudas aizņemšanās. Bet, protams, mainās formāti. Mēs mēģinām saprast, kas būs tie vadošie attīstības vektori, kas būs tās lietas, ko sabiedrība paņems un ieviesīs savā ikdienā.

Varu teikt, ka mēs pat novērojam citu fenomenu – brīžiem tehnoloģiju attīstība apsteidz cilvēku, sabiedrības un uzņēmumu patiesās vajadzības. Brīžiem risinājums ierodas ātrāk nekā tā problēma, kuru tam vajadzētu risināt.