Ķīnas finanšu regulatori šonedēļ rīko sanāksmi, kurā piedalīties tika uzaicināti vairāki pasaules vadošie investori. Sanāksme, kas norisināsies Pekinā tiek rīkota ar mērķi mudināt ārzemju investorus turpināt ieguldīt līdzekļus pasaules otrajā lielākajā ekonomikā, neskatoties uz valsts neseno ekonomisko lejupslīdi un ģeopolitiskajiem saspīlējumiem. Sanāksme norisināsies laikā, kad liela daļa investoru un pasaules banku pauž bažas par Ķīnas spēju sekmēt valsts ekonomikas atlabšanu.

Kad Ķīnā pagājušā gada decembrī pēkšņi tika atcelti ar Covid-19 pandēmiju saistīti stingrie ierobežojumi, tās valdība un starptautiskie investori loloja cerības uz drīzu ekonomisko izaugsmi valstī. Taču iepriekš vērojamais optimisms par ekonomikas strauju atkopšanos atkal sāk izzust. Ķīnas ekonomikas atveseļošanās, atstājot pandēmiju aiz muguras, neiet raiti. Stingru Covid-19 ierobežojumu dēļ Ķīnas ekonomika 2022. gadā pieauga tikai par 3%, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem pēdējo gadu desmitu laikā.

Saskaņā ar Ķīnas valsts statistikas biroja datiem, valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn palielinājies par 6,3%, tādējādi reģistrēta lēnāka izaugsme nekā bija prognozēts. Ekonomisti bija lēsuši, ka no aprīļa līdz jūnijam Ķīnas ekonomikas pieaugums būs 7,3%. Šā gada pirmajā ceturksnī Ķīnas ekonomika gada salīdzinājumā pieauga par 4,5%. Politiskā nenoteiktība un spriedze Ķīnas attiecībās ar ASV un citām Rietumu lielvarām ir palielinājusies. Pekinas un Vašingtonas domstarpības par tirdzniecību, tehnoloģijām un drošību, tostarp Taivānā, arī atstāj iespaidu uz Ķīnas ekonomikas izaugsmi.

Honkongā bāzētā Ķīnas ekonomikas pētniecības biroja "Orient Capital Research" direktors Endrjū Koljērs aģentūrai "Reuters" tikmēr norādīja, ka Ķīnas regulatoru vēršanās pret tādiem tehnoloģiju gigantiem kā "Ant Group", "Tencent" un "Meituan", piemērojot tiem būtiskus naudas sodus par tā dēvēto slikto biznesa praksi, varētu nosaukt par iešaušanu Ķīnas ekonomikas kājā. Koljērs atzīmēja, ka Ķīnas politika, tostarp pastiprinātie drošības pasākumi, tehnoloģiju nozares bargais regulējums un stingra ārzemju kompāniju uzraudzība, mudina daudzus globālos uzņēmumus izvairīties no investēšanas valsts ekonomikā. Līdz ar to, Koljēra ieskatā, Ķīnas regulatoru centieni piesaistīt ārvalstu investorus un kapitālu nevainagosies ar panākumiem.

Koljēra sacīto arī apstiprina finanšu datu analīzes biroja "Preqin" rīcībā esošā informācija. Saskaņā ar biroja datiem, ASV dolāros denominēto līdzekļu piesaiste, ko veic uz Ķīnu orientēti riska kapitāla un privātā kapitāla fondi, šā gada pirmajā pusgadā norisinājās ļoti vājā tempā. Gada pirmajā pusē šiem fondiem izdevās piesaistīt finansējumu tikai 5,5 miljardu dolāru apmērā, kas ir krietni mazāk par 27,6 miljardiem dolāru, ko izdevās piesaistīt tajā pašā periodā 2021. gadā. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) arī min Ķīnas vājos investīciju piesaistes rezultātus, kā vienu no būtiskākajiem iemesliem ekonomikas izaugsmes buksēšanai.