Laikā, kad daudzi kultūras un izklaides veidi mums pandēmijas dēļ ir liegti, iespējams, ne viens vien no mums vairāk pievērsies lasīšanai vai vismaz domājis, ka varētu kaut ko palasīt. Lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi, Latvijas Radio turpina pagājušonedēļ aizsākto sestdienas ierakstu sēriju, kurā jautājam cilvēkiem – ko viņi pašlaik lasa? Ko tu tagad lasi? Klausītāji un grāmatas uz viņu naktsgaldiņa – 2.sērija.

Anetei Anspokai ir 11 gadi, un viņa mācās Laurenču sākumskolā. “Man patīk dejot breiku, hausu, peldēt, un es dejoju arī tautasdejas,” viņa iepazīstina ar sevi.

Ar lasīšanu līdzās šiem daudzajiem hobijiem Anete aizrāvās pirms pāris gadiem. Pirmais uzrāviens bija kanādiešu rakstnieces Lūsijas Modas Montgomerijas pirms vairāk nekā simt gadiem sarakstītā grāmata “Anna no Zaļajiem jumtiem”. Populārā novele stāsta par pusaugu Annu, kuru adoptē kāda ģimene Prinča Edvarda salā, un grāmatai ir astoņi turpinājumi.

“Manuprāt, tās bija ļoti, ļoti labas grāmatas. Man tieši šodien bija literatūrā par tām jāstāsta,” stāsta Anete, sazvanīta kādas attālinātās skolas dienas vakarā.

Pašā sākumā priekšā lasīja mamma, pēc tam – Anete pati.

Pavisam citādāks šīs sestdienas grāmatas stāsts pieder fizioterapeitam Vilnim Ozoliņam.

“Šobrīd es lasu japāņu rakstnieka Haruki Murakami grāmatu “Killing Commendatore” angļu valodā, latviski tas būtu – “Nogalēt Komandoru”,” viņš iepazīstina.

Gandrīz septiņsimt lappušu biezo romānu, kas pērnruden iznāca arī latviski, Vilnim uzdāvināja dzimšanas dienā.

“Grāmata ir diezgan apjomīga un pasmaga. Stāsta, sižeta ziņā tā gan ir viegli lasāma, bet tā ir angļu valodā un liek man mobilizēties. Ir mazliet jāpastrādā. Tā nu es lēnā garā lasu,” viņš nosmejas.

Šāda “lēna lasīšana” droši vien ir pazīstama daudziem, kuriem dienu aizņem pilna laika darbs un vakarā gribas būt ar ģimeni. Vilnim kā trīs mazu ķiparu tētim lasīšanas laiks ir pirms gulētiešanas.