Vasaras sākumā žurnālisti vērsa uzmanību, ka krīzes laikā medijiem papildus piešķirtā valsts nauda tikusi arī portālam "BB.lv" un laikrakstam "Segodņa", kas regulāri izplata Kremļa dezinformāciju. Kad to apstiprināja drošības dienesti, Sabiedrības integrācijas fonds finansējumu tomēr nolēma nepiešķirt. Taču, izrādās, šie nav vienīgie mediji, kuri, saņemot publiskos līdzekļus, popularizē melus un sazvērestības teorijas.

Šoreiz stāsts par to, kādu apšaubāmu informāciju izplata Radio Baltkom un Ventspils laikraksts "Ventas Balss". Re:Baltica faktu pārbaudes projektā Re:Check šomēnes pievērsāmies egļu astoņzobu mizgrauzim.

Pievērst uzmanību Ventspils laikrakstam mums lūdza kāds lasītājs, uztraucoties, kā avīzes saturs var ietekmēt ventspilniekus. Viņš norādīja uz 19.augusta numura redakcijas sleju, kurā slavēts Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Viņš neesot pakļāvies, citēju, vispasaules Covid psihozei, un tāpēc kādai neredzamajai varai vairs neesot pa prātam. Slejas autore ir laikraksta galvenā redaktore Gundega Mertena.

"Ventas Balss" publikācijā arī teikts, ka Baltkrievijā daudzos jautājumos demokrātija ir lielāka nekā Eiropas valstīs un arī Latvijā.

"Ventas Balss" šogad saņēma arī nepilnus septiņus tūkstošus eiro no Mediju atbalsta fonda Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai. Tā bija ārkārtas palīdzība, taču ik gadu mediji var pieteikties atbalstam sabiedriski nozīmīga satura veidošanai.

Tāds piešķirts arī lielākoties krievu valodā raidošajam Radio Baltkom.

Lūk, ko medijs sola raidījumu sērijā "Melu kontrole": Raidījumos diskutēsim par metodēm, ar kuru palīdzību identificēt nepatiesās ziņas un meklēsim risinājumus, kā sabiedrībai patstāvīgi atklāt un apkarot melu mediju vidē.

Re:Check uzmanību piesaistīja 9.septembra raidījums, kura viesis bija vairākās vēlēšanās no dažādām partijām kandidējušais Jānis Valtervitenheims. Nupat Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās viņš startēja kopā ar kādreizējo eiroskeptiķi Normundu Grostiņu, kurš Kremļa medijos regulāri izplata dezinformāciju par Latviju.

Vēl šomēnes skaidrojām, vai tiešām Gaujas Nacionālais parks kļuvis par egļu kapsētu.

Pērn medijos parādījās ziņas par egļu astoņzobu mizgrauzi - mazu vabolīti, kas spēj nodarīt lielu postu. Tomēr nav vienpratības, ko ar kaitēkli iesākt - cirst katru skarto koku vai nedarīt neko?

Mūsu uzmanību piesaistīja Zaļo un Zemnieku savienības valdes locekļa Ringolda Arnīša ieraksts "Facebook": “Egles raud Gaujas Nacionālajā parkā. Jo tās grauž Egļu astoņzobu mizgrauzis, kamēr piebeigs..Un raud arī citas egles, jo zina, ka cilvēks nenāks palīgā. Gaujas Nacionālais parks ir kļuvis par EGĻU KAPSĒTU”

Atbildē uz kādu komentāru Arnītis raksta, ka tad, ja nepieciešams, ir arī jācērt, jādedzina vai jādara kas cits, lai neciestu vēl lielākas platības.

Cits viedoklis ir Dabas aizsardzības pārvaldei, kas parku apsaimnieko.

“Gaujas Nacionālajā parkā nav tāda situācija, ka par visām varītēm visās vietās būtu šobrīd jāveic egļu ciršana vai kaut kādas citas darbības, lai ierobežotu šo te kaitēkli,” skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

 

 

Autores: Evita Puriņa, Sabīne Bērziņa, Annija Petrova