Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma XII Florences biennāles laureātes Vitas Lukstiņas izstāde “Vakarēdiens un mazie portreti”, kurā māksliniece ir radījusi darbus, kas aicina sajust mieru, meklējot un skatoties uz to caur vienkāršām lietām.

“Puisītis ar maizi man atgādina mani pašu, es Padomju Savienībā esmu izaugusi, un viņš tur to ķieģelīti, un mēs arī tāpat bērni skrējām uz veikalu..”

Grimstot pārdomās par mieru, labā un ļaunā pretstatiem, tapusi mākslinieces Vitas Lukstiņas gleznu izstāde “Vakarēdiens un mazie portreti”.

Ekspozīcijas centrā ir triptihs “Perfektā mīlestība. Pēdējās vakariņas” – tā ir trīsdaļīga glezna, kas ir veltījums komunistiskā terora upuriem, gulaga bērniem. Glezna tapusi kā mākslinieces maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijā un 2019. gadā ieguva pirmo godalgu XII Florences biennālē, kas bija veltīta Leonardo da Vinči nāves 500. gadadienai.

Savukārt pārējās gleznas, kurās redzami mākslinieces mammas portreti, tēta un citu cilvēku rokas, ir radītas kā galvenā darba atzarojums, lai parādītu mīlestību un mieru arī caur citām lietām.

Izstādi muzejā iespējams aplūkot līdz pat marta beigām.