Joprojām nav pieņemts lēmums, kā turpmāk finansēt skolotāju algas, taču valdība sliecas atbalstīt modeli “Skolēns pašvaldībā”, kurš paredz, ka nauda turpmāk sekos skolēnam uz pašvaldību nevis uz skolu, kā līdz šim. Pagājušajā reizē stāstījām par to, kā tas mainīs lauku vidi, jo pašvaldībām daudzas mazās skolas uzturēt ir ļoti neizdevīgi. Šodien par to, kā jaunais modelis ietekmēs izglītības kvalitāti.

Par to, vai skolas izmēram ir saistība ar izglītības kvalitāti strīdi bijuši gadiem. Taču skaidrs, ka gan lielai, gan mazai skolai būs savas priekšrocības. Un to labi parāda Āboliņu ģimenes piemērs. Tajā ir trīs bērni un katrs mācās savā skolā, ko vecāki izvēlējuši atbilstoši bērna vajadzībām. Vidējais mācās lielā skolā Rīgas centrā, stāsta tētis Gundars.

Arī Sanita Vilsone uzskata, ka lielās klasēs skolotājam nav iespēju katram bērnam pievērst tik daudz uzmanības. Viņa izvēlējusies meitu laist nevis Bauskas ģimnāzijā, bet Codes pamatskolā, kur klasē ir 16 bērnu.

Mazo skolu Sanita izvēlējusies individuālās pieejas dēļ, jo meitai pēc ilgajiem prombūtnē pavadītajiem gadiem grūtāk sokas ar latviešu valodu.

No šiem piemēriem var secināt, ka ne jau izmēram ir nozīme, bet tam, ko katra skola spēj iedot. Tomēr eksperti ne vienmēr tam piekrīt. Dažādos pētījumos ir pierādīts, ka vidēji lielās skolās ir labāka izglītības kvalitāte. Plaisa esot redzama arī starp pilsētu un lauku skolām. Uz to norāda Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro.

Viņš to skaidro ar finansējuma modeli “nauda seko skolēnam”, kas lielajām skolām devis iespējas piesaistīt labākus speciālistus un atbalsta personālu. Svarīgs faktors izglītības kvalitātē esot arī reģiona sociālekonomiskā situācija, kas laukos bieži vien ir sliktāka. Tomēr Kangro uzskata, ka ar jauno finansēšanas modeli pašvaldībām būs visas iespējas to mainīt.

Kangro uzsver, ka izmaiņām nevajadzētu pārāk daudz skart sākumskolas posmu, jo tam ir jābūt pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīvesvietai. Citādāk uz to raugās Izglītības valsts kvalitātes dienestā. Viņi skolas izmēru ar kvalitāti vienā maisā neliek. Katrs gadījums esot individuāls un visbūtiskākais ir profesionāli pedagogi, vadītājs, pašvaldības rocība, kas iet roku rokā ar sakārtotu skolu tīklu. Tā stāsta Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols.

Tātad eksperti ar cerībām raugās uz jauno pedagogu algu finansēšanas modeli, kurš lielāku atbildību situācijas uzraudzībā un sakārtošanā dos pašvaldībām – tās atrodas tuvāk saviem iedzīvotājiem un labāk pārzina situāciju novada skolās. Vai mācību kvalitāte no šī tiešām iegūs, varēs vērtēt tikai pēc laika.