Jau iepriekš stāstījām par to, kamēr vienā novadā ir milzīga pašvaldības policija, tikmēr citur - tādas nav vispār. Piemēram, Latgalē no septiņiem novadiem pašvaldības policija ir tikai divos. Tomēr, vai aizpildītā policista vakance nosaka sabiedriskās kārtības līmenī teritorijā? Šoreiz plašāk par pašvaldības policistu darba apjomu, pienākumiem un to kvalitātes prasībām.

Tajās teritorijās, kur ir pašvaldības policija, Valsts policijas darba apjoms ir krietni mazinājies, bet sabiedriskās kārtības nodrošināšana ir augstākā līmenī. Tomēr vietējās patruļas kvalitātes prasības un pienākumu apjoms katrā novadā atšķiras, radot sadrumstalotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu valstī.

Latvijas Radio turpina pētīt pašvaldības policijas darbu. Jāatgādina, ka šobrīd Saeimā atrodas likums, kur tiek paredzēts, ka no 2024. gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policija. To atbalsta Valsts policija. Taču pašas pašvaldības par šādu obligātu pienākumu sajūsmā nav, sakot - ja valsts gatava noteikt šādas policijas izveidi par obligātu, valstij arī vajadzētu tam atvēlēt naudu.

Latvijas Radio šoreiz devās patruļā kopā ar Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes policistiem. Patrulēšanas laikā tika saņemts izsaukums. Pašvaldības policists Juris Dzērve paskaidro, ka dodamies uz 13.janvāra ielu, kur ubago ubags.

Arī ceļu satiksmes pārkāpēju sodīšana ir Rīgas pašvaldības policistu bieži ikdienas pienākumi. Ceļu satiksmes pārkāpumu reģistrēšana ir viens no vieglākajiem Rīgas pašvaldības policistu darba pienākumiem. Taču ne visas dienas ir tādas. Gadās, ka, dodoties uz izsaukumu, nākas arī izmantot spēku un iemaņas tuvcīņā.

Likums nosaka, ka par pašvaldības policistu var būt ikviena pilngadību sasniegusi persona, ar vidējo izglītību un bez iepriekšējas sodāmības. Savukārt Rīgas pašvaldības policijā ir vēl papildprasības, stāsta tās priekšnieks Juris Lūkass: „Tiek organizētas fiziskās pārbaudes testi, kuros diezgan daudz potenciālie pretendenti atkrīt. Ja pie mums atnāk 100 darbinieki, tad 50% no viņiem kvalificējas [fiziskās pārbaudes testiem]. Tālāk seko trīs mēnešu apmācības process, ko arī organizējam mēs paši. Tur darbiniekam tiek iedota gan teorētiskā bāze, gan praktiskā, ieskaitot tuvcīņu, šaušanu, speclīdzekļu izmantošana un arī praktiskās nodarbības – patrulēšana.”

Tad apmācību posmā „atsijājas” vēl aptuveni 20% no potenciālajiem darbiniekiem. Rezultātā – Rīgas pašvaldības policijā tiek pieņemti darbā aptuveni 30% no visiem strādātgribētājiem.

Rīgā kopumā nodarbināts 961 pašvaldības policijas darbinieks. Ik gadu strādājošo iztrūkums ir vidēji 12%.

„Darbinieku kvalifikācijas prasībām faktiski būtu jābūt unificētām priekš visām pašvaldības policijām. Lielākā nelaime ir tā, ka mēs esam ārkārtīgi atšķirīgi,” uzskata Lūkass.