Joprojām trūkst vienotas pieejas ārstu zīmju iesniegšanā skolās

Valstī nav vienotas kārtības par to, kādas ārsta zīmes skolai būtu jāpieņem un kādas ne. Tas rada pārpratumus un arī ģimenes ārstu pārslodzi. Ierakstu sērijā „Jēgpilna birokrātija” skaidrojam situāciju.

Kad piektās klases skolēns salauza rokas īkšķi un devās pēc mediķu palīdzības uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, tur bērna ģimenei cita starpā izsniedza izziņu, ka skolēns mēnesi nedrīkst sportot. Taču skola šādu izziņu nepieņēma un neatbrīvoja skolēnu no sporta, sakot, ka vajag tieši ģimenes ārsta izziņu. Tādu stāstu Latvijas Radio darīja zināmu kāda klausītāja. 

„Aizgāju pie ģimenes ārsta, kurš to pašu informāciju uzrakstīja uz citas veidlapas, un tikai tad skola ņēma to vērā. Principā tas ir izniekots ģimenes ārsta laiks."

Izglītības kvalitātes valsts dienestā skaidro, ka attiecībā uz to, kādas ārsta zīmes skola ņem vērā un kādos gadījumos tās vispār jāprasa, vienotas kārtības valstī nav. To nosaka skolu iekšējās kārtības noteikumos.

Ja vecākiem šķiet, ka prasības ir pārmērīgas, var lūgt skolai noteikumus mainīt. Ja nav atsaucības, var vērsties pie skolas dibinātāja, kas parasti ir pašvaldība.

Dienestā vecāku sūdzības par skolu prasībām iesniegt ārstu zīmes nav saņemtas.

Taču attiecībā uz atbrīvojumu no sporta ir spēkā valdības noteikumi, kas paredz, ka rekomendācijas par dalību sporta stundās var saņemt gan no ģimenes ārsta, gan ārsta speciālista. Tas nozīmē, ka skolai vajadzēja ņemt vērā slimnīcā izsniegto izziņu.

Stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras Sporta un veselības jomas valsts metodiķe Gita Pērkone:

Ģimenes ārsts ir [jāapmeklē] tajā gadījumā, ja nav bērns devies pie speciālista. Bet, piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā šīs izziņas, kuras sniedz traumu gadījumā, tajās jau norādītas, varbūt var tikt norādīta ārstēšana un arī norādes par fizisko aktivitāti. Taču jāņem vērā, ka pilnīgu atbrīvojumu no sporta kopš 2023. gada 1. septembra ārsti – ne ģimenes ārsti, ne speciālisti – vairs nedrīkst izsniegt.

„Ar katru gadu uzlabosies situācija, jo ārsti norādīs saprotamā veidā skolotājiem to, ko drīkst un nedrīkst. Algoritms Ir izstrādāts.”

Atgriežoties pie medicīnisko izziņu iesniegšanas kopumā, jāpiebilst, ka ģimenes ārsti jau agrāk pauduši viedokli, ka skolas pārāk daudz prasa ārstu zīmes.

Kā jau iepriekš vēstīja Latvijas Radio,ģimenes ārsts Ainis Dzalbs pat izteicies, ka tā ir padomju laika tradīcija, no kuras jāatsakās. Iespējams, ārstu noslodzi varētu mazināt, ja visā valstī būtu vienota sistēma par to, kādas ārstu izziņas un kādos gadījumos skola drīkst prasīt.

Taču, kad par šo jautājumu sprieda Saeimā, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa pauda, ka nav plānots ieviest stingru, vienotu likumā vai valdības noteikumos nostiprinātu kārtību par kavējumu kontroli un ārsta zīmju iesniegšanu.