Dienvidkurzemes novadā iedzīvotāju padomju veidošanā aktīvākie bija pagasti

Pēc izmaiņām likumdošanā pašlaik daudzviet Latvijā notiek iedzīvotāju padomju vēlēšanas. Gada sākumā padomes tapa Dienvidkurzemes novadā. Maija sākumā velēšanas notiks Līvanu novadā. To mērķis ir vairāk iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā pēc lielo novadu izveidošanas. Lai gan Latvijā izveidotas jau ap 400 iedzīvotāju padomes, aktīvas ir tikai puse. 

Dienvidkurzemē padomes ir izveidotas pirmo reizi. Tas ir lielākais novads Latvijā un pašlaik tajā darbojas 24 padomes. Padomju vēlēsanās aktivākie iedzīvotāji bija pagastos, pirmrindniekos bija mazais Kalētu pagasts. Tomēr atsevišķās vietās padomes neievēlēja. Kāpēc tā, stāsta Marita Kurčanova, kura Dienvidkurzemes novadā atbild par sadarbību ar iedzīvotāju padomēm.

"Lielām pilsētām kā Grobiņai, Aizputei, Priekulei - viņas būtu labprātāk veidojušas iedzīvotāju padomi ar pieguļošajiem pagastiem. Tāpēc, ka aktivitāki ir lielākās pilsētās, pagasti ir vairāk kā guļamrajoni. Pašvaldības nolikums to neparedzēja, tā kā pilsētai un pagastam bija jāveido sava. Tas ir viens moments. Piemēram, Bunkas pagastiņš ir ļoti mazs, un cik pie viņiem biju aizbraukusi un stāstīju par iedzīvotāju padomēm, es saprotu, ka jaunieši un aktīvie cilvēki ir ļoti maz. Vairākumā ir seniori un tie jau tā kā paguruši, savu dzīvē izdarījuši un grib, lai vairāk jaunie nāk. Tāpēc tur nav izveidojusies padome."

Dienvidkurzemes iedzīvotāju padomēm ir notikušas kopīgas sapulces un notiek iedzīvotāju anketēšana par veicamajiem darbiem. Atsaucība esot liela, jo pēc Kurčanovas domām, cilvēki ir sapratuši, ka ar viņu iesaisti patiesi daudz ko var izdarīt. Kā labu piemēru Dienvidkurzemē viņa min Bārtu.