Žaņa Lipkes memoriālā atklās mākslinieces Karinē Paronjancas izstādi “Granātābola gaisma"

Piektdien, 24.aprīlī, ir Armēņu genocīda atceres diena. Tajā piemin vairāk nekā miljonu armēņu, kuri Pirmā pasaules kara laikā kļuva par Osmaņu impērijas pastrādāto masu slepkavību upuriem. Rīgā, Žaņa Lipkes memoriālā piektdien atklās Latvijas armēnietes Karinē Paronjancas izstādi ”Granātābola gaisma”. Mākslas valodā tā vēstīs par armēņu tautas sāpju ceļu un traģēdiju, bet arī par atdzimšanu, spēku un dzīvotspēju. Izstāde būs aizsākums veselam pasākumu ciklam, kas notiks līdz pat šī gada beigām.

Karinē Paronjancas izstādē melnbalti darbi mijas ar viņai raksturīgajiem ļoti krāsainajiem. Izstādē daudz sāpju, skaudruma un traģisma, bet visa vadmotīvs tomēr ir ceļš uz gaismu, uz baltās krāsas dominanci pāri visām pārējām.

Gleznās arī daudz simbolu, un savā ziņā simbolisks ir jau pats to radīšanas process, jo Karinē, gruntējot audeklu, izmanto pelnus, kas ir gan tīri tehniskais paņēmiens, gan zīmīga metafora izstādes saistībā:

”Bet šoreiz šai skaistajai un dzīvi apliecinošajai leģendai par Fēniksa atdzimšanu no pelniem ir rūgta piegarša, jo izstāde ir veltīta genocīda tēmai, cilvēces traģiskākajiem momentiem.

Kāpēc atkal pelni? Jo ļoti bieži gan armēņu, gan ebreju slaktiņi sākās tieši ar cilvēku sadedzināšanu viņu tempļos.

Jā, līdz ar to tā tehniskā pieeja – tie pelni ir vienlaikus gan atdzimšanas, gan mūžīgās piemiņas simbols”.

Tāpat simboliski, ka vairākām gleznām Karinē audeklu vietā izmanto, kā viņa pati saka – audumus ar vēsturi. Konkrēti šajā izstādē tie ir galdauti, ko ilgus gadus ģimene klājusi uz galda, kas savu laiku nokalpojuši, bet uzsūkuši sevī ģimenes enerģiju un atmiņas:

”Es arī speciāli atstāju tās audekla malas ārpus rāmja, lai skatītājs var redzēt, ka tiešām tas nav klasiskais audekls, bet tas ir audums, kurš atceras gan tos ģimenes svētkus, gan arī manu radošo procesu, jo es ļoti bieži pēc norakstīšanas šos audumus izmantoju vienkārši savā darbnīcā, lai nosegtu galdus, un uz tiem tad paliek visi tie krāsu un lakas pleķi. Starp citu, šiem darbiem ļoti interesanta ir arī otrā puse, kurā visus šos pleķus var redzēt. Jā, tā kā šie ir audumi ar vēsturi”.

Gleznās bieži izmantoti tēli ir granātābols kā dzīvības spēka un auglības simbols, armēņu krusts jeb hačkars kā uzvaras pār nāvi un mūžīgās dzīvības simbols, neaizmirstulītes kā armēņu genocīda simbols.