Aleksandrs Kalniņš ilgus gadus Jēkabpils sabiedrību uzrunājis vietējā radio, vadot nakts raidījumu „Maniaku skaitīšana”, sarunājies ar vientuļiem cilvēkiem. Bijis arī vietējās televīzijas seja. Šobrīd ir bez darba un raksta dzeju.

Klausoties Aleksandra dzejoli, kura nosaukums ir „Melnais saimnieks” un skatoties uz dzejoļa autoru,  rodas pārdomas, kurš tad īsti ir saimnieks. Runcis, kas spējīgs laiskoties dīvānā, ieritināties cilvēkam klēpī, vai arī Aleksandrs Kalniņš. Dzejoļa autors, kas gluži kā melnais kaķis tērpies tumšos toņos, piekritis sarunai. Līdzi paņemdams caurspīdīgu mapi ar dzejoļiem, kas raidījumā dzirdami paša izpildījumā un arī savu CV jeb dzīves gājumu, kurā runājot pāris reizes ielūkojas.

Aleksandrs ir jēkabpilietis, kurš ilgus gadus sabiedrību uzrunājis ik darbdienas vakaru burtiskā nozīmē - bijis vietējā radio balss un televīzijas seja un balss. Šobrīd viņš gan ir bez darba un darbojas kādā nevalstiskā organizācijā.

Šis raidījuma Melnbaltais foto stāsts - Nakts maniaks un te nav ne miņas no krimināla… Pirmkārt, raidījuma varonis dzejo naktīs, naktīs regulāri ir nomodā. Otrkārt, viņš ir saistīts ar vārdu maniaks, jo 90.  gados, strādājot vietējā radio vadīja nakts pārraidi "Maniaku skaitīšana". Sarunājās ar cilvēkiem, kas tobrīd kādu apsvērumu dēļ bija nomodā.

Strādāt radio bijis Aleksandra sapnis, kad dibināja Jēkabpils radio 1, paralēli strādājis vairākās reģionālajās televīzijas un arī rakstījis laikrakstā "Brīvā Daugava". Savu raidījumu "Maniaku skaitīšana" viņš nodēvē par dīvainu. Nekautrējas teikt, ka bijis dīvaina raidījuma vadītājs, taču pārsteidzošākais ir bijis, ka pārraidei bijusi ļoti liela auditorija, kas pie radio ierīcēm bija no pusnakts līdz trijiem naktī.

No darba radio aizgājis brīdī, kad mainījās medija īpašnieki, bijušas nesaskaņas radošajā ziņā, savukārt televīzijā samazinājās darba apjoms. Aleksandrs atzīst, ka tagad televīzijā ir vairāk darītāju un ar atbilstoši izglītību, 90. gados tā nebija.

Jēkabpilietim Aleksandram patīk rakstīt dzejoļus pēc pasūtījuma. Un ir cilvēki, kas joprojām labprāt kā dāvanu dāvina dzejoli bez apjoma tirāžas. Kas domāts un tapis tikai un vien konkrētai personai.

Dzejot sācis 7. klasē, pie vairāk dzejoļu rakstīšanai pievērsies kādus gadus vēlāk, kad sākušās veselības problēmas. Negribējies vienkārši gulēt pie televizora. Tagad radio skanot sešas dziesmas ar Aleksandra Kalniņa vārdiem. Arī krājumam dzejoļi jau izraudzīti.