Ja Latvijas iedzīvotājiem aptaujā vaicā, kurš ir visatpazīstamākais Latvijas Radio žurnālists, tad Aida Tomsona vārds izskan tik bieži, ka kļūst skaidrs – Latvijas Radio bez Aida tiktu uztverts citādi. Žurnālists, kurš nav baidījies būt krustpunktā. Cilvēks, kurš zina, ka ne visiem būs patīkams. Kā ir būt tam, ar kuru asociējas Latvijas sabiedriskais medijs un tā spēja nodrošināt objektīvu un kvalitatīvu informāciju?

Tev piemīt spēja būt sarunā pa vidu. Kā tu spēj dzirdēt visus viedokļus, ļaut tiem runāt, bet tev taču ir arī sava pārliecība, sava tasinība. Kur tu liec raidījuma laikā?  Kur paliek Aidis Tomsons?

Aidis Tomsons: Pilnīgi visās vietās es neesmu pa vidu, piemēram, šī konkrētā kara gadījumā es arī darbā absolūti noteikti esmu ieņēmis konkrētu pozīciju. Teikt, ka es visur esmu pa vidu - nē, bet es lielākoties cenšos būt pa vidu. 

Šī ir viena no lietām, ko, starp citu, man arī augstskolā pirmo mācīja žurnālistikā, sakot, ka tā ir mūsu vērtība, un es domāju, ka tā tas arī ir. Neatceros, kas to sacīja, bet teiciens ir: "es varu nepiekrist tavam viedoklim, bet es esmu gatavs nomirt tavām tiesībām to paust". Nu, tas ir tas mans moto, pēc kā es esmu strādājis.

Un kādas vērtības caur savu darbu Latvijas Radio gribētu stiprināt vai pavairot, vai pilnveidot Latvijas sabiedrībā?

Aidis Tomsons: Es, protams, gribētu, ka mūsu Latvijas sabiedrība ir pietiekami spējīga gudri domāt, analizēt, spriest un izvērtēt. Es arī saprotu, ka katram mums ir dota tā spēja analizēt tik, cik tā ir dota, tāpēc kā ir, tā ir. Prātu vajag, mums vajag dzīvesziņu, gudrību, spēju būt gudrākiem. Bet, jā, godīgums ir otra lieta, kas ir svarīga

Vai tev nekad nav gribējies paspēt vairāk - vēl kādu raidījumu, vēl kādu darbu?

Aidis Tomsons: Zin', ko man gribējās, ieklausoties tavā jautājumā... Varbūt, ka es gribētu aizbraukt uz Ameriku un aprunāties ar šīs dziesmas [Trīs no Pārdaugavas] autoru, kurš vēl ir dzīvs, viņš ir "Amerikas Balss" līdzstrādnieks, arī "Amerikas Balss" redakcijas vadītājs. Es zinu, ka viņam ir onkoloģija, bet viņš ir dzīvs. Ar viņu aprunāties. 

Piemēram, mēs par radio "Brīvā Eiropa" vēl esam runājuši, bet "Amerikas Balsis" arī ir radio stacija, ar kuru es savā bērnībā augu. "Šī ir "Amerikas Balss" no Vašingtonas." Un šie cilvēki, kas ir strādājuši Latvijas labā, varbūt reizēm par maz viņus atceramies. Ieskaitot Vilni Baumani, šīs dziesmas autoru. Mūsdienas joprojām aktuāla dziesma, skatoties uz karu.

Es tagad saku, ka tiešām gribētu dzirdēt to sarunu. Es ceru, ka tev izdosies aizbraukt un šādu sarunu arī realizēt. Bet vai tu priekš sevis esi spējis atrast to brīdi un sajutu, kurā teikt - man pietiek, man ir gana. Jo mēs taču varētu celt vēl vienu māju, mēs varētu gribēt vēl labāku mašīnu, mēs varētu gribēt kaut ko vēl, un šī sajūta pēc kaut kā vēl taču ir bezgalīga. Vai tev izdodas sevi apstādināt?

Aidis Tomsons: Nevarētu teikt, ka man kaut kādas šādas ilgas būtu kaut ko par daudz. Nē. Man liekas, tas, ko es gribu, jā, es gribu savai dzīvei atrast kaut kādu jēgu. Pareizāk sakot, tas, ko es daru, lai tam ir kaut kāds saturs, pienesums, kādam labums no tā. Un tas kāds var būt arī vismazākais cilvēciņš, nav jābūt visai Latvijas sabiedrībai, bet nu tā, lai tam ir nozīme. Viss pārējais jau, man liekas, ir pakārtots.

Vai tev kādreiz ir licies, ka tā tava sajūta par pietiek neiet kopā ar kāda cita, piemēram, tev tuva cilvēka sajūtu, ka pietiek? Vai tu esi vidē, kurā kurā jūs esat līdzīgi šajā sajūtā?

Aidis Tomsons: Man gan ir diezgan līdzsvarota dzīve. Es reizēm esmu tā domājis, ka es varbūt nepelnīti labi dzīvoju. Bet es esmu laimīgs cilvēks. Man viss ir, ko es varētu gribēt - man ir darbs, man ir ģimene, man ir mīļi ir cilvēki apkārt. Man ir kaut kāds dzīves saturs. Man ir reliģija. Man ir viss, ko es gribu. Es vienkārši baudu. Es tiešām baudu. Bet tā bauda ir tāda, ka tu baudi nevis tikai sev, bet arī kopā ar citiem, lai arī kādiem citiem tas labums. Es kaut kā vispār jūtos esmu laimīgs cilvēks. Var jau būt, ka par daudz pašpārliecināti. Bet nē, nu tā ir. Nu es jūtos laimīgs cilvēks.

Raidījumā skan:

  1. Sliekšņi un griesti. "Virziens"
  2. Trīs no Pārdaugavas. "Kaimiņš"
  3. Spoki. "Bezgalīgais kross"