Elza Āriņa zīmju valodā palīdz ieraudzīt valodu tiem, kuri nespēj sadzirdēt

Viņa spēj runāt zīmju valodā, palīdzot ieraudzīt valodu tiem, kuri nespēj sadzirdēt. Vai zīmju valodā sarunas kļūst citādas? Monopolā saruna ar Latvijas Televīzijas satura adaptācija nodaļas vadītāju Elzu Āriņu.

Diemžēl šī saruna nebūs pilnvērtīga, jo nebūs pieejama tiem, kuriem tā varētu interesēt. Tāds ir radio - medijs, kuru klausās. Bet ir gana daudz starp mums tādu cilvēku, kuri runātu tekstu vai nu nedzird, vai tā uztveršana sagādā grūtības. Televīzijā un internetā, video pasaulē tiek meklēti un pilnveidoti risinājumi, kas paredzēti cilvēkiem ar dzirdes un uztveres traucējumiem. Viens no zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā ir kolēģe Latvijas Sabiedriskajā medijā - Latvijas Televīzijas satura adaptācijas nodaļas vadītāja un pati arī zīmju valodas tulks Elza Āriņa. 

Droši vien tie klausītāji, kuru ikdienas paradumos ir arī televīzijas satura patērēšana, ieraugot Elzu, teiktu - ak, tā dāma no ekrānu stūrīša! 

Par to, vai tehnoloģiju attīstība ir iekļaujoša, un to, vai mēs ikdienā pietiekami aizdomājamies par sabiedrības daļu, kam informācijas pieejamība nav vienlīdz plaša, saruna ar Elzu. Āriņu.

Parasti saka, ja cilvēks kādu svešvalodu apguvis ļoti labā līmenī, viņš spēj tajā domāt. Vai zīmju valodā ir iespējams domāt?

Elza Āriņa: Es atbildēšu par sevi. Jā, ir bijušas situācijas, ka es varu pateikt zīmju valodā, bet es nespēju atrast verbālu vārdu tai zīmei un tam notikumam, es to varu aprakstīt zīmju valodā. Tā ir bijis. Agrāk, kā bērns, es to nejutu.

Zīmju valodas ir dažādas. Katrai valstij ir sava zīmju valoda. Un ir starptautiskā zīmju valoda. Elzas latviešu zīmju valoda ir viņas dzimtā valoda.

Elza Āriņa: Man ir divas dzimtās. Man ir zīmju valoda dzimtā un latviešu valoda dzimtā. Man ir divas paralēli. Ne viena, ne otra nav mazāk vai vairāk.

Starptautisko zīmju valodu viņa izmanto maz un prot ļoti lēni. Tās pamatā ir angļu valoda un to izmanto lielās konferencēs un sanāksmēs.

Elza ar pārliecību atzīst, ka ikvienam vajadzētu minimāli zināt zīmju valodu. 

"Kaut vai alfabētu," bilst Elza Āriņa. "Tas būs gari, ilgi, bet tas jau būs tik liels solis uz priekšu."

Ja kādā skolā bērniem piedāvā apgūt zīmju valodu, tā ir mācību iestādes pašiniciatīva, bet praktiski tas ir ļoti maz. 

"Pašus pamatus apgūt prasītu ļoti maz, bet tas dotu tādu gandarījumu. Vienkārši sabiedrība kļūtu daudz gaišāka," vērtē Elza Āriņa.

Raidījumā skan:

1. Fiņķis - "Raķešu zinātne"
2. Viegli / Māra Upmane Holšteina - "Pilni vižņu mani mati"
3. One Republic - "Counting stars"