„Es pateikšu, kāpēc mīlu latviešus. Esmu rakstniece, un jau padomju laikā apbraukāju visu Latviju, izciemojos pa klubiem un kultūras namiem, satikos ar tantēm un onkuļiem, un esmu redzējusi tādu latviešu tautu, kādu jūs, paši latvieši, nemaz neesat redzējuši,” - tā teikusi tautā iemīļotā rakstniece. „Monopolā” otrdienas vakarā – rakstniece, publiciste, tautfrontiete, bijusī Radio žurnāliste Marina Kostaņecka.

Bet šai mīlestībai ir dziļakas saknes. Marina Kostaņeska stāsta, ka 1945.gadā, divas nedēļas pirms rakstnieces dzimšanas, arestēja viņas tēvu. Ģimenes radi, krievu radi baidījušies no viņas mammas un arī mazās Marinas, jo viņas bijušas tautas ienaidnieka ģimene. Palīdzējuši kaimiņi latvieši, kas jau izjutuši ciešanas 1941. gadā. Viņi nebaidījās. Pirmie vārdi, ko Marina Kostaņecka iemācījusies latviski, bijuši "lai Marina pagaršo, lai Marina paēd". Tā bijusi kaimiņiene Cirīša kundze, kas ienesusi bļodiņu ar kartupeļiem vai zirņiem un speķīti. Ar iztiku bijis grūti, jo rakstnieces mammu nekur nav ņēmuši darbā.