Iedvesmo, uzlādē un aizrauj, tā uz koncerta afišām raksta par mūsu šī vakara Monopola viesi. Mums atliek vien pievienoties šīm sajūtām. Tiekamies ar Gacho jeb Gati Irbi.

"Man vienmēr ir tā bijis, ja es kaut ko esmu uzsācis, tieši tāpat bija ar sportu, ar BMX, ja es to daru, man gribas, varbūt tas skanēs augstprātīgi vai iedomīgi, būt labākam. Nerunāju, būt labākam par vienu vai otru, bet būt vienam no labākajiem un pierādīt, pirmkārt, sev pašam, pierādīt citiem, ka es varu, ka tas, ko es daru, ir labi," par sevi stāsta Gatis Irbe. "Tieši tāpat ir šobrīd ar mācībām. Es šobrīd studēju Rīgas Tehniskajā universitātē maģistrantūrā, ceru, ka janvārī jau pabeigšu, aizstāvēšu. Tieši tāpat bija bakalaurs, maģistrs. It kā man draugi saka, kāpēc tu to dari? Nē, bet

es gribu sev pierādīt, ka es varu to izdarīt. Ja es bērnībā tam nepievērsu uzmanību un mani tas neinteresēja un tas palika tur nepabeigts, tad es gribu vienmēr sev pierādīt, nē, es to varu izdarīt, es pierādīšu sev. Ir daudzi dzinuļi, kas man liek būt labākam visu laiku, laikam kompensējot kaut ko, kas kādreiz ir atstāts."

Tāpat Gatis Irbe stāsta, ka nemaz nav tik viegli atcerēties visus dziesmu vārdus, garos stāstus.

"Patiesībā šis ir lielākais mans bieds vai murgs, ar ko es visu laiku cīnos. Goda vārds. Man ļoti patīk uzstāties, bet tai pat laikā ļoti nepatīk uzstāties. Es ļoti izbaudu to procesu, kad esmu uz skatuves, un to, ko man sniedz tā mūzika un atbalstītāji pretī. Bet es visu laiku pie sevis iekšā domāju tā - tagad nesajauc, nepaskatījies tur, neieraugi to, nepadomā... Jo kā es ieraugu kaut ko, aizdomājos par viņu, es varu sajaukt," atzīst Gatis Irbe.

"Tās lirikas tiešām ir tik daudz, un tas ir tiešām tas, ar ko es cīnos visu savu, negribu teikt, ka mūzikas dzīvi līdz šim, bet pēdējos gadus es ļoti ar to cīnos.

Starp citu, pēdējos divos lielkoncertos es paņēmu sufliera ekrānu, noliku sev priekšā. Laikam esmu pirmais reperis Latvijā, kurš ir to izdarījis, jo principā tas ir pret mūsu kaut kādiem principiem, reperis nedrīkst lasīt no lapiņas, bet ir tā, ka ir tik daudz tie vārdi, tik daudz lirikas, ir Gacho projekts, ir "Mesa" projekts.

Vēl otra lieta, ka es esmu tāds cilvēks, kuram grūti noturēt uzmanību. Es varu ieraudzīt, pieņemsim, publikā tevi un atcerēties, cik mums bija forša intervija, un - bāc, kādi bija vārdi! 

Papildinot šo, varu teikt, ka man ir man ir ļoti izglītots bekvokālists, kurš zina pilnībā visus manus vārdus, ja nu es kaut kur sajaucu, tad viņš uzreiz pārķer un repo tālāk. Tad jau savukārt es pārķeru viņu un turpinu. Tas ir dzīvai suflieris."

Par savu mūzikā pieredzēto Gatis Irbe atklāj šādu stāstu: "Man ir mūzika bijuši divi lieli "aplauzieni". Viens ir bijis tas, ka man albumu nosper un ieliek "DC++", kādreiz bija tāda platforma.

Otrs bija, kad mēs ar manu draugu Kasparu Jansonu rakstījām Gacho albumu, kas šobrīd saucas "Smaids līdz ausīm". Mēs viņu ierakstījām visu angliski. Visa tā pati mūzika - "Kur stampā grīda", "Mūžam jauns" un daudzi citi tādi veiksmīgi hiti, viss bija ierakstīts angliski.

Es mācījos gadu, gāju uz angļu valodas kursiem, mēs ar Kasparu, manu menedžeri un draugu, runājāmies tikai angliski visu laiku. Viss it kā bija labi. Mēs ierakstījām albumu, rakstīju par albumu pa vienai, pa divām rindiņām. Lai saprastu, cik grūti ir, tu ieraksti vienu rindiņu vai divas, klausies, tā ir laba vai nav, ir akcents dzirdams vai nav akcents dzirdams? Nē, it kā ir labi. Tu raksti simts reizes ilgāk to vienu dziesmu nekā tu ierakstītu latviski.

Mēs ierakstījām, tad pieaicinājām vienu no Anglijas, kas darbojas ar valodu. Mums bija sarunāts jau menedžments, kas darbosies Igaunijā, Lietuvā, organizēs koncertus. Mēs jau bijām - jess, jau visu Baltiju paņemsim tūlīt, super, super! Viņš atnāk uz studiju, noklausās un saka: nē, nē, nu pumpē jau forši, ļoti skanīgi, viss labi, bet izruna pakaļā... Viņš saka - būs jāpārraksta. Es saku - nē, es gadu šito darīju, es gadu šitā mocījos, es saku - nē, es tā nevaru. Tad mēs to visu albumu pārrakstījām latviski, tēmas arī latviski, melodijas tās pašas palika."

 

Gacho uz Latvijas hiphopa skatuves darbojies nu jau vairāk nekā 25 gadus. Savu mūzikas ceļu Gacho uzsāka kā dīdžejs hihopa projektā “Full Clipp”, taču ātri vien sapratis, ka vēlas sevi izpaust caur repa rīmēm. Gatis radījis arī projektu “Mesa”, kura ienākumus no albuma ziedo bērniem ar kustību traucējumiem un viņu rehabilitācijai. “Mesa” muzikālo žanru varētu nodēvēt kā paradoksu un pārdomu hiphopu žanra klasiskajā izpildījumā.

Raidījumā skan:

  1. Bon Jovi. "It's My Life"
  2. Mesa. "Ko vairāk man vajag?"
  3. Alphaville "Forver Young"
  4. John Lenon. "Imagine"