LSM ziņās: Aktieris Ainārs Ančevskis: Teātris ir mana diagnoze

 

Sūdzēties par grūtībām nav viņa garā un to arī mūsu sarunā noteikti nedarīsim. Paiesim līdz vienam izcilam latviešu aktierim viņa dzīvē gan un tā būs stunda mūsu kopīgā pastaigā. Aktieris Ainārs Ančevskis.

„Teātris ir mana diagnoze, un es esmu ļoti pateicīgs par to, ka visi augstākie spēki mani ir ievirzījuši teātrī. Man ir prieks, man tiešām ir prieks, ka tieši Nacionālā teātrī, neskatoties uz to, kādas tur ir bija peripetijas un ko cilvēki apkārt runā, mēs joprojām esam ģimene.

Ar saviem kašķiem, ar saviem untumiem, bet mēs dosimies uz priekšu un būs forši!” sarunā atzīst Ainārs Ančevskis, kuru šobrīd  mēdz dēvēt arī par teātra seju.

„Es nejūtos ļoti omulīgi, jo es joprojām teiktu, ka teātra seja ir Dumpis [Uldis] un Jakovļevs [Ģirts]. Es kaut kā kautrētos sevi saukt par teātra seju. Visdrīzāk to varētu prasīt skatītājiem, jo tieši skatītāji ir tie, kas ar savām biļetēm balso,” uzskata Ainārs Ančevskis. „Tad, kad iznāca izrāde "Garderobists", kur mani uzlika uz plakāta, to izrādi ļoti labi pārdod, un viņi saka: lielā mērā tāpēc, ka Ančevskis ir uz plakāta. Es saku - nu beidz, tā nevar būt. Tad tev cilvēki no malas saka - jā, tā tas.

Ja jūs tā sakāt, droši vien. Bet pats es droši vien... Es vienmēr mulstu, ja man saka komplimentus, es tiešām neesmu tas cilvēks, kurš māk tos komplimentus uzņemt.”

Lai arī savulaik spēlējis Rīgas skolēnu pils teātrī, savu nokļūšanu profesionālā teātrī viņš sauc par nejaušību.

„Nevienu brīdi man nebija doma kļūt par aktieri. Tā pati mammas māsa, pie kuras mēs dzīvojām, viņa bija grāmatvede tanī laikā Jaunatnes teātrī, mana vecmāmiņa strādāja gan par apkopēju, gan par ģērbēju tagadējā JRT ēkā, un tā dzīve visu laiku ir bijusi ap un par teātri, bet nevienu brīdi tāda ideja nebija. Tas bija pilnīgi nejauši,” stāsta Ainārs Ančevskis.

„Vienkārši mēs ar klasesbiedreni Ritu Paulu, kas tagad ir radio "Skonto" balss, skolas direktorei teicām, ka mēs iesim iestāties aktieros. Vienkārši, lai nepiečakarētu direktori, mēs aizgājām un iesniedzām šos papīrus. Rita netika, es tiku. Pilnīgi tādas vienas nejaušības dēļ tagad esmu Nacionālā teātra aktieris.

Tas ir kaut kā dīvaini, man ir tāda sajūta, ka man augšā ir kaut kādi tie eņģeļi, kas mani pareizajā virzienā pagriež, jo pārsvarā visas izvēles manā dzīvē ir bijušas nejaušas un viņas ir novedušas līdz ļoti labam rezultātam.”

Bet raksturojot sevi, Ainārs Ančevskis atzīst: „Es laikam neesmu tas cilvēks, kurš staigā visiem apkārt un paskatieties, cik man ir grūti, pažēlojiet mani! Jā, es pārsvarā visur eju ar smaidu sejā, un to, kas manī tur iekšā notiek, zina ļoti mazs cilvēku skaits. Man šķiet, tā ir foršāk.”

 

Aināra Ančevska lomām uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves skatītāji jūt līdzi jau kopš 2000. gada. Aināra stiprā un vājā kārts vienlaikus ir viņa labestība, kas izpaužas varoņlomās un aizrauj līdzi skatītājus, turklāt viņš ir muzikāli talantīgs aktieris, ko apliecina lielais lomu klāsts muzikālajās izrādēs.

Filmējies vairākos skatītāju iemīļotots seriālos un filmās, piemēram “Likteņa līdumnieki”, “UgunsGrēks”, “Klases salidojums”, kā arī 2009. gadā kopā ar dejotāju Ievu Kemleri guva uzvaru šovā “Dejo ar zvaigzni”.

Viņš ir dzimis, audzis rīdzinieks un visu dzīvi pavadījis uz asfalta, taču pēdējos gadus dienas aizvada lauku mājā, kuru saimnieks ir jau 20 gadus.

Raidījumā skan:

  1. Meat Loaf Feat. Marion Raven. „It's All Coming Back To Me Now Mason” 
  2. Mason Villiams& Deborah Henson-Conant. „Classical Gas”
  3. „Vectēva Ziemassvētku brīnums” (A. Grāvers/ K. Dimiters). Dzied Julgi Stalte