Šī vakara Monopolā sarunai būs iespēja aizplūst pa straumei vai izšķīst kulta ēdienu receptēs. Vai televīzijas raidījumu producentei Ilzei Lasmanei-Brožei pašai ir sava misija – Latvietis?

Jautājumu par to, cik avantūristiska esi, izsvītrojam...

Ilze Lasmane-Brože: Ja nebūtu, tad es tos projektus nevarētu uztaisīt. Ir jābūt mazliet ķertam, lai kaut ko tādu darītu. Normālie cilvēki visu satāmē, sarēķina un izdara maksimumu, cik ekseļa robeža ļauj. Es diemžēl eju pāri malām visu laiku, tāpēc man vajag piesaistīt saprātīgu producentu blakus, jo "gadi jau dod  pa nerviem".  Nē, neapstādināsiet mani. Neceriet!

Vai kādreiz tajā procesā gadās brīži, ka visi pulksteņi rāda sarkanu? Ko tu dari brīžos, kad gribas triekt grāmatu vai to, kas pa rokai, galdā?

Ilze Lasmane-Brože: Varbūt vajadzētu sākt triekt kaut ko. Es noslēdzos. Es esmu atvērta, cenšos pa visu parūpēties, lai visi jūtas labi un lai projekts ir labs. Ja iet pāri visām tām strīpiņām, es vienkārši "aizveros" un aizeju. 

Labi, ka ir kolēģis suns, tad garas, garas vientuļas pastaigas. Tik garas, ka piekūsti. Vai dārzs, kur esi iekšā līdz ausīm. Es jau ne tikai ravēju, arī roku ārā koku saknes. Fiziskai darbs ļoti palīdz izlādēties.

Tu tiešām vari atļauties garu vienatni, tev ir laiks tam?

Ilze Lasmane-Brože: Man ir obligāti vajadzīgs tas laiks, jo tā vienatne ir ne tikai atiešana no projektiem, man tur arī daudz kas rodas. Tas ir arī radīšanas process. Es vispār nevaru pastrādāt kaut kādos "breinstormos" vai kaut kādās darba grupās. Es neko nevaru izdomāt. Neko, neko. Savukārt, parunājoties ar draugiem, padzīvojot dzīvi, padarot to un to, palasot, apskatoties lietas un pēc tam esot dziļā vientulībā, tad gan es visu ko izdomāju. Atnāc mājās, pieraksti un sāc rukāt. Es diezgan ilgi gudroju projektus, kādi trīs gadi katram aiziet, kamēr vispār tā saknes tiek iedzītas.

Raidījumā skan:

  1. Alejs. "Ūdensvīrs"
  2. Juris Kulakovs. "Kafejnīcā"
  3. J. Jančevskis, I. Zandere, koris "Latvija". "Koki"