„Kad man bija 13 gadu un es pirmo reizi apmeklēju igauņu dziesmu svētkus, tad sajutu vēlmi tajā visā ieplūst un saplūst ar to," saka Valmieras teātra aktieris un Latvijas Igauņu biedrības valdes loceklis Januss Johansons.

Sarunā ar aktieri Janusu Johansonu lūkojam viņa igaunisko mantojumu dzīvē, teātrī un dzejā.

Bet viesošanās laikā Rīgas Igauņu pamatskolā kopā ar skolotāju Iviku Keiseli un viņas audzēkņiem izzinām ko vairāk par igauņu tradīcijām, dziesmām un ēdieniem.

Vienā no Rīga mazākajām apkaimēm – Atgāzenē – atrodas vienīgā igauņu skola Latvijā, tajā  mācās ap 200 audzēkņu, bet ne visi ir igauņi. Arī latviešu un citu tautību bērni šeit apgūst vispārējo pamatizglītības programmu un paralēli  trīs reiz nedēļā arī igauņu valodu un igauņu kultūru un tradīcijas. Uz skolas  karoga redzama bezdelīga – Igaunijas nacionālais putns. Arī skolēnu formastērpu vestes rotā Igaunijas karoga krāsās izšūta bezdelīga un auseklītis kā Latvijas simbols.

Par skolu stāsta igauņu valodas skolotāja Ivika Keisele. Viņa ir sapulcinājusi pāris no saviem daudzajiem audzēkņiem, un viņi kopā ar skolotāju ir gatavi stāstīt, kādus svētkus svin igauņi, kādus ēdienu ceļ galdā šajos godos un, protams, runāt arī igauņu valodā.

Lai ārpus dzimtenes dzīvojošie igauņi nepazaudētu  savu dzimto valodu, un arī citu tautību pārstāvji apgūtu šo valodu, Igaunijas valsts apmaksā mācību grāmatas un vasarās tiek rīkoti kursi igauņu valodas skolotājiem. Kā saka  Ivika Keisele, tad mazas tautas valodai ir jādzīvo un tā ir dzīva tad, ka tajā  runā un to saprot.

Savulaik Valmieras teātra aktiera un Latvijas  igauņu biedrības valdes locekļa  Janusa Johansona vecāku dzīvoklī kopā pulcējās te dzīvojošie igauņi. Neraugoties uz padomju okupācijas laikiem, aktīvi darbojas igauņu draudze, kur viens no pārstāvjiem bija Janusa tēvs. Tāpēc likumsakarīgi, ka pēc neatkarības atgūšanas igauņu biedrībā sāka darboties arī Januss. Kā viņš pats saka, tas  bija tikai loģisks solis.