"Mēs esam šerpi, ātri ap kaklu nekrītam, mums ir gūti vienoties, bet nelaimē stāvam kopā, un ar savstarpēju apcelšanos sevi uzturam formā."  Tā, lūgtas raksturot talsiniekus, teic folkloras kopas "Talsi" dalībnieces. Kopā ar viņām ieklausāmies tāmnieku dialektā gan runā, gan dziesmās, gan dzejā, uzzinām, kas ir trimiš, guģēties, un kāds cilvēks ir trīsfiendels. Vēl talsenieces stāsta, kā ēd rūšrāceņus ar pien paslapnam un ēriņu.

Lija Dunska, folkloras kopas „Talsi” vadītāja, skandē dzejas rindas, kas, iespējams, nāk no Ventspils puses, no dzejnieka Kārļa Kurbada jeb Kuraž Kriša. Raidījumā ieskanēsies arī dundžiņu izloksne, jo sanākušās runātājas ir cēlušās no Dundagas, Rojas un Vandzenes, bet nu jau gadiem ilgi sauc sevi par talseniecēm.

Kopas dalībnieces Līga un Dagnija rokās saķērušās šūpojas, līdzīgi kā senioru deju kolektīvos pāri griež danci šūpojoties, tā nedaudz ceļos ieliekušies. Vēlāk, pārlapojot     grāmatas un interneta vietnes, atrodu, ka Lejaskurzemē, piemēram, Jēkaba Janševska romānos ir lietots vārds „guģoties”, kas nozīmē – sūkstīties, bēdāties. Savukārt  citviet vārdnīcās „guģēties” tiek skaidrots kā gāzelēties, šūpoties, ko arī talsenieces demonstrē.

Talsos runā lībiskā dialekta nedziļajā izloksnē jeb, vienkāršāk sakot, tāmnieku izloksnē, ko arī dzirdam sarunā. Komentāru par Talsu puses vārdiem sniedz  LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente, dialektu pētniece Anete Ozola.

Kad mans sarunu biedrenes ir padižojušas ar savu pilsētu, tad arī gūstu  apliecinājumu tam izdaudzinātajam kurzemnieku lepnajam raksturam un asajai mēlei.