Ārā rudens, bet sajūtas daudziem ir kā pavasarī, nevis siltuma dēļ, bet gan Covid-19 radītās situācijas un ierobežojumu ziņā. Vienīgā atšķirība ir tā, ka lielāka daļa cilvēku, uzņēmēju, iestāžu tomēr tagad varētu būt labāk gatavi situācijai – ir pavasara pieredze par darba un ikdienas gaitu organizēšanu un skaidrākas ir arī problēmas, kurām vēl nepieciešams rast risinājumu.

Šodien raidījumā vairāk interesējamies par darba vides izmaiņām, attālinātā darba plusiem, mīnusiem un blaknēm, kā arī uzņēmumu atklājumiem un kļūdām, mainoties līdzi pandēmijas apstākļiem.

Iepriekšējā sezonā vienā no pirmajiem raidījumiem stāstījām par izaicinājumiem, ko nes Covid pandēmijas laiks, kā veiksmīgāk pārorientēties uz attālināto darbu. Ja daļai uzņēmumu, jo īpaši informācijas tehnoloģiju jomā, tas nebija kaut kas pilnīgi jauns, tad daudziem citiem gan.

Ir pagājis pusgads, daudzos birojos vasaras gaitā ir atgriezušies cilvēki un rosība, varbūt saglabāts labākais un ērtākais no attālinātā darba. Bet atgriezies ar jaunu spēku ir arī koronavīruss, kurš atkal vismaz uz laiku patukšos Rīgas centru un birojus. Varētu domāt, ka tagad mēs visi tam esam labāk sagatavoti un jau zinām, kas un kā. Skaidrs, ka maziem uzņēmumiem pielāgoties ir vieglāk, bet, jo tas lielāks un smagnējāks, jo izaicinājumi prasa vairāk pūles un problēmu ir vairāk. Un viens tāds vēsturiski smagnējs uzņēmums, kurš cenšas būt moderns ir “Lattelecom” jeb tagad TET.

Lai arī uzņēmums jau pirms dažiem gadiem lēma atteikties no standarta biroja, pieredze rāda, ka pat ar attālināta darba iespējām un infrastruktūru 95% darbinieku tāpat labāk nāca strādāt birojā. Līdz 13.martam, kad ar ārkārtējo situāciju tapa skaidrs, ka arī šāds modernais birojs vairs nestrādā diez ko labi.

Viena no krīzes atziņām, ko pārņemt arī turpmāk un ieteikt citiem - ir jāpalīdz darbiniekiem izveidot labu mājas biroju.

Turklāt sākotnēji katram piektajam darbiniekam bija grūtības pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Laika gaitā tapa skaidrs, ka liela daļa labprāt strādā attālināti, cilvēkiem patīk īsas strukturētas sapulces tiešsaistē, savukārt smagnējāk ar pārmaiņu pieņemšanu iet vadītājiem un priekšniekiem.

Ja agrāk augstu tika vērtēti vadītāji, kuri prot iedvesmot padotos, radīt labu atmosfēru savā struktūrā, būt harizmātiski līderi – tie šajā situācijā pazūd un saskaras ar problēmām, savukārt veiksmīgāki attālinātajā vadībā ir tā saucamie praktiskie darītāji. Pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, TET ir sapratis, ka šobrīd var iztikt ar trīs reiz mazākas platības biroju, radītas atsevišķas zonas skaļajiem un klusajiem darbiem – attiecīgi vietas, kur strādāt individuāli, un vietas, kur tikties nelielām darbinieku grupām, lai strādātu radošā gaisotnē.

Protams, ne visas krīzes idejas strādā un izrādās veiksmīgas, piemēram, ideja birojā ieviest dažādu krāsu aproces: sarkanās velk tie, kuri grib ievērot 2 metru distanci no visiem, dzeltenās – tie, kuriem drīkst iet arī tuvāk, bet zaļās – tiem, ar kuriem droši drīkst sarokoties un apkampties.

Tik tālu par uzņēmuma TET pieredzi, kur atzīst, ka viens no lielākajiem mīnusiem attālinātajam darbam ir tā saucamo nejaušo ideju un risinājumu trūkums, kas rodas no nejaušas satikšanās ar kolēģi, pēc kādas domu apmaiņa gaitenī, pie pusdienām, kas tādā tradicionālā birojā notiek pats par sevi un nereti spēj ātri atrisināt problēmas. Pagaidām tam attālinātu risinājumu nav.

Uz to norāda arī projektu un apmācību vadītājs Jānis Koklačs – tikšanās tiešsaistē radošās profesijās un darbā nevar aizstāt klātienes darbu un produktivitāti.

a raugāmies uz pārmaiņām valsts pārvaldē, savā ziņā krīzes situācija tai pamatīgi iespēra, liekot kustēties ne tik formāli un padarīt daudzas problēmas vieglāk risināmas, pat atļauties eksperimentēt, uzskata Valsts Administrācijas skolas pārstāve Agita Kalviņa.

Pirmie soļi akciju tirgū

Raidījuma noslēgumā neliela atskaite par mūsu pirmajiem soļiem akciju tirgū, vienojāmies, ka mums katram budžets ir 300 eiro, ko ieguldām Baltijas fondu biržā kotētu uzņēmumu akcijās. Kā arī sadalījām ietekmes zonas – Jānis darbojas ar Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem, bet Rudīte ar Latvijas un Lietuvas uzņēmumiem.