#puslopys GUNTA LOČMELE – pošpuika dzejā

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Gunta Ločmele (Nagle).

Gunta Ločmele īt nu Ludzys nūvoda Saļņovys. Daugovpiļs Universitatē studējuse storpkulturu attīceibys, Rēzeknis Augstškolā – viesturi. Poša Gunta atzeist, ka vaira jū saista taišni religeju viesture i katuolicismys Latgolā. Dorbuojusēs ari “Latgolys Studentu centrā” (LgSC) Daugovpilī. Kai literati plotuok Guntu īpazynom dzejis kruojumā “Linejis”, kur jei kūpā ar vēļ treis Latgolys dzejneicom atkluoj sovu rūkrokstu. Itū rūkrokstu raidīroksta “Puslopys” vadeituojs Arņs Slobožanins nūsauc par šerpu i pošpuicisku. Bet dzejneica Jana Skrivļa-Čevere par juos dzeju itymā kūpkruojumā soka, ka Gunta pi lītu pīīt rodūši tehniskai “atskaņuos īvierp antenys, aizdedzis, FM viļņus i baitus. Eislaiceigus sakaru trauciejumus jei nūvierš, apgrīžūt pasauli atkuortiņ. I aizīt tymsā uobeļu laseitu. Pylnu atminis karti.”

Gunta sovu dzeju roksta kai latvyski, tai latgaliski i krīviski. Bet pyrmuo, kas vēļ školys godūs Guntai īsacejuse vaira raksteit taišni latgaliski, bejuse literate Anna Rancāne. Raksteit dzeju Guntai ir veids, kai koč kū pasceit, nūformulēt eisuok nakai varbyut īrostā sarunā. “Jau cik godu mes dzeivojam taidā lelā informacejis plyusmā. Eistyn. I nav tuo laika. Koč kurā breidī vajag tū pauzi, kab tū puorgramuotu, izanalizātu i izviļktu nu tuo koč kaidu sovu eisū konspektu, i apstruoduotu tū informaceju, kab tuoļuok koč kū ar tū varātu dareit.”

Sovus dzejūļus Gunta nareši veļtejuse ari dažaidom Latgolys piļsātom.

“Interesantuokais, ka vysod kotrys, kas izlosa koč kaidu tekstu, nūteikti rauga dūmuot, ka tī tys saceisim liriskais “es”, kas uzrunoj koč kaidu personeibu “tu”, ka tys nūteikti ir reals cylvāks. Bet eistineibā munā gadīnī tys reši kod ir koč kaids reals cylvāks. Tei ir koč kaida sajiutu iz tū breidi.”

Tymā pošā laikā Gunta atzeist, ka nav tys dzejnīks, kas citejams svineigūs pasuokumūs voi romantiskūs breižūs.

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.