#puslopys MĀRĪTE SLIŠĀNE – izraksteit uorā sajiutys

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Mārīte Slišāne

Slišāni ir lapni zīmeļlatgalīši, kurī dzeivoj Bolvu nūvoda Upītis cīmā. Ar sovys pusis namaterialuo montuojuma i folklorys kūpšonu, i latgaliskajom aktivitatem Slišānu saime i ari Upīte ir plotai zynoma tyvuokā i tuoļuokā apleicīnē, reikojūt pasuokumus, festivalus, aicynojūt pi seve teatra trupys, napaseņ aiztaiseitajā školā īreikojūt izalauzšonys ustobu i vītu jaunajim uzjiemiejim. Mārīte ir jaunuokuo Slišānu saimē. Juos bruoļs Andris ir pazeistams festivala “Upītes Uobeļduorzs” organizātuojs i vītejuos folklorys tradiceju turpynuotuojs, kū sovulaik aizsuoce jūs tāvs literats, dzejnīks, folklorists, kulturys i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns. Mārītis muosa Annele Slišāna ir zynoma tekstilmuokslineica i literate, projekta #100dečiLatvijai eistynuotuoja, bet muosa Lienīte Slišāne ir Latvejis Nacionaluo teatra gaismu muokslineica i ari unikala adeituoja. Bet poša Mārīte sevi sauc par tāva meitu, jai jau pošai ir treis bārni, saimisteiba, itūšaļt jei ir īvāruota tortu cepieja i sovu taiseitū nareši socialajūs teiklūs publicej, kluotyn dalīkūt kaidu pošys raksteitu dzejūli.

„Tys jau īlikts – tu navari sēdēt, tev ir juodora. Nikas tev napodness, napaliks. Un tev tuos vierteibas ir īliktas – latgaliskīs, tova puse, tovs koč kuods rodūšīs. Tev jis ira juoizpilda un juodora,” par sovys saimis napagurstūšu aktivitati soka Mārīte.

Dzejis izjiutu Mārīte montuojuse nu tāva. I cikom školys laikā vīnaudži pi sīnu lepejuši plakatus ar TV radzātom zvaigznem, Mārīte vysod bejuse lapna ar tāvu: „Man tuo lykuos, deļkuo ir juofanoj par kū taidu, kū tu esi televizora ekranā redziejs, ka man beja taids tāta. Man ruodejuos, ka jis ir tik gudrys. Kū paprosi, vysod vusu zyna. Es apbreinuoju jū.” Nūpītnuok raksteit Mārīte suoce 15 godūs, nūbraucūt vuiceitīs iz Buldurim. „Es vuspuor asu emocionala. Un, kod tu esi tuolumā, tod tu saprūti beidzūt tū, kuo tev tryukst tuo dvora. Un tod nabeja ni telefona nikuo. Tu siedi ar sovom emocejom. Cyti aizbrauc, kas tyvuok dzeivoj iz muojom, a tu kojuos palīki vīns pats Jiurmolā. Nu napībraukuosi, tuoli, un tad, kuo sevi izlikt, tu vīnkuorši raksteji – tuodas it kuo sovas emocejis, puordzeivojumus.” Raksteišonai otkon Mārīte dasavārsuse ar pyrmuos meitys pīdzymšonu. Sovu dzeju suokumā raksteju eisūs ziņu formatā, i poša sev ari syutejuse. Jei tū sauc par sova veida terapeju.

„Es reizem dūmoju – kū dareit tuodu, lai tuos dūmas nasagrūza tevī tik daudz. Bet īt vysaidas atmiņas, un tod man ruodīs, ka man tys ir juopīroksta. Es panamu, apsasāstu, izrokstu, un tod varu tuo mīrīgi aizīt gulātu.”

Mārītis dzejā praktiski nav pīturzeimu, lelūs teikuma suokuma burtu. Tys dareits apzynuotai.

„Lai kotrys jū var izlaseit gon kai ryndu, kai jei ir, gon jū var sovaiduok izlaseit. Un tod tys dūd ari sovaiduoku nūskaņu. [..] vīnkuorši tys punkts dūt tū, ka beidzuos, a man gribīs tuo, ka tū vuordeņu var ari piec tam sasaistei tuoluok, ka tei dūma, ka tys ir tai kai vīns vuss.”

Mārīte roksta sovys pusis izlūksnē, i dzejā tū tur par koč kū eipašu, kū Latgolā navajadzātu pagaisynuot – kotrys pusis sovpateibu: „Man gribīs tuo, kuo es dūmoju puorlikt vusu iz papeira, jo es dūmoju tuo, kuo es runoju.”

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.