#puslopys MARUTA LATKOVSKA – drūsmi dadūd unuki

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Maruta Latkovska.

Maruta Latkovska sovulaik bejuse ilggadeja žurnala “Katōļu Dzeive” redaktore, struoduojuse kai žurnaliste, tulkuotuoja i itūšaļt ir vīna nu latgalīšu volūdys zynūšuokūs specialistu. Jū sovā ziņā var saukt ari par volūdys kolekcionari, vīns nu ituo breiža dorbu ir apkūpuot sovulaik savuoktūs latgaliskūs augus nūsaukumus vīnā izdavumā. Poša Maruta rakstejuse nav cik daudzi, ir izdūta vīna juos gruomota “Unuceite”, kurā apkūpuoti dažaidi stuosti nu sovys i unuku dzeivis. Juos īrūsynuojums bejs ari par pamatu pyrma dažu godu izdūtūs popularūs Kārļa Skalbis “Kaķīša dzirnavas” variantam latgaliski “Kačeiša patmalis”.

Maruta jau nu bierneibys runuojuse latgaliski, vys tik pīredzējuse laikus, kod latgalīšu volūda nabeja augši vārtāta. “Školā, pyrmajā klasē īsastuojūt, saprotu, ka tys latgaliskais nav nikas lobs, ka tei ir taida sātys voi kuknis volūda, ka smolkūs ļaudīs nu tuos vajadzātu pīsasorguot,” bierneibu atguodoj Maruta, kurys dzymtuo puse ir Viļāni. Studējuse Latvejis Universitatis Filologejis fakultatis žurnalistikys nūdaļā, studējuse ari duorzkūpeibu Bulduru tehnikumā, rakstejuse padūmu laika jaunīšu izdavumim, žurnalam “Padomju Latvijas Sieviete”. Poša vys soka, ka nav bejuse daudzi rokstūšs žurnalists, jai lobuok patics struoduot kai redaktoram ar cytu autoru materialim. Tūlaik, jau studeju godūs, Maruta daudz interesējusēs par latgalīšu volūdu i literaturu, kū pietejuse specfondūs i Nacionaluos bibliotekys Rešūs gruomotu i rūkrokstu nūdaļā, jo padūmu godūs lela daļa latgaliski raksteitūs tekstu atsaroda taišni tī. Bet vysvaira Marutu vys tik daudzi Latgolā zyna kai žurnala “Katōļu Dzeive” redaktori, kur jei nūstruoduojuse 26 godus. Kai vīnu nu leluokūs lapnumu jei puorsauc latgalīšu literatus, kas sovys literaruos darbeibys pyrmsuokumūs publicējušīs taišni “Katōļu Dzeivē” – jūs vydā ari vīna nu myusu dīnu spylgtuokūs latgalīšu literatu Ilze Sperga.

“Tū atgrīzeniskū saiti nu latgalīša ir cīši gryuši dabuot. Vīneigi, ka jau 2014. godā “Katōļu Dzeive” nūstuoja izīt, tod beja vairuoki veirīši, kas zvaneja iz redakceju i saceja, ka kai tai, mes tak vysu laiku losom! Saprūtit? Ka jau vaira nabyus, to jau pasoka. Bet tai, ka atsasauktu par kaidim rokstim, ka diskusejis izvastu, taida nabeja," par “Katōļu Dzeivis” laikim atguodoj Maruta.

"Gryuts latgalīti īkustynuot, bet, ka jau īkustynoj, to jau jis veļās.”

Ari itūšaļt Maruta daudz īsasaista latgalīšu volūdys atteisteišonā i saglobuošonā i, kai poša atzeist, šudiņ spāku i drūsmi jaunom lītom i iniciativom dūd unuki.

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.