„…lūdzu, ja, vari pastāsti savā radījumā par dziedātāju Sandru.

"Kāpēc tik reti skan grupa „Depeche Mode”?"

"Vai varu lūgt atkal F.R. David skaisto „Words don’t come easy…”"

Tūkstošiem šādu vēstuļu pagājušā gadsimta 80. - 90. gados saņēma raidījuma „Būsim pazīstami” vadītājs Arvīds Mūrnieks. Viņš pēc rietumu mūzikas izslāpušo jaunatni iepazīstināja ar tā laika ārzemju popa un roka grupām, kuru ieraksti tolaik nebija brīvi pieejami kā šobrīd. Par fanu vēstulēm, raidījuma montāžu radio mājās puspagrabā pie atvērta loga, lai jaunieši ārpusē varētu klausīties rietumu foršās dziesmas, un runas mācīšanos pie mikrofona atceras šī raidījuma veidotāji - Arvīds Mūrnieks, Raitis Kalniņš un Ilze Aldre.

Pagājušā gadsimta 80. gadu sākums: PSRS turpina stagnēt, veikalos veidojas rindas pēc deficīta precēm, Padomju Savienība ir ievedusi karaspēku Afganistānā, to laiku ietekmīgākās politiskās figūras pasaulē ir ASV prezidents Ronalds Reigans un Lielbritānijas premjerministre Margareta Tečere, pie pomūzikas debesīm uzmirdz Madonna, popularitāti iekaro pārnēsājamie kasešu magnetofoni ar austiņām, tā sauktie pleijeri un ar Latvijas Radio jaunieceltā galvenā mūzikas redaktora Raimonda Paula gādību sāk skanēt raidījums „Būsim pazīstami”, kas līdz tam piedāvātās latviešu mūzikas vietā klausītājus nu iepazīstina ar ārzemju mūzikas jaunumiem.

Radījuma balss bija Arvīds Mūrnieks, medicīnas students, kurš brīvajā laikā kopā ar Arvīdu Babri vadīja diskotēku „Maratons” un arī darbojās tautas deju ansambļa „Ačkups” vokālajā grupā. Raidījuma komandā vēl bija montāžas operatore Ilze Aldre un muzikālais redaktors Edvīns Melnalksnis, kurš nu jau ir aizsaulē.

Tā kā raidījumā varēja balsot par populārāko dziesmu, tad vēstules nāca kaudzēm, jaunieši ieviesa klades, kur rakstīja kāda dziesma kurā vietā ierindojas, un arī šī raidījuma veidotāja savos pusaudža gados uzrakstīja „Būsim pazīstami” šādas rindas: „…Arvīd Mūrniek, kā Pēteris Pirmais savā laikā izcirta logu uz Eiropu, tā tu ar saviem raidījumiem esi izcirtis logu uz mūzikas pasauli.”

Tiesa, raidījuma veidotāji saņēma arī zaimus un draudu vēstules par to, ka popularizēja Rietumu mūziku.

Tolaik visos sarkanajos datumos, tas ir, Padomju Savienībā atzīmējamos svētkos - 1. Maija, Oktobra revolūcijas gadadienā un Komunistiskās Partijas kongresu dienās nevarēja atskaņot kapitālistiskās Rietumu pasaules mūziku. Tomēr šādas, reizumis obligātās programmas, nespēja mazināt „Būsim pazīstami” popularitāti. Vēstules nāca, jaunieši tupēja pie radioaparātiem un pārrakstīja lentās vai kasetēs atskaņotās dziesmas, un dedzīgākie fani pat zināja, kad notiek raidījuma montāža un kur to var dzirdēt.