Sagaidot sporta žurnālista, komentētāja, diktora un raidījumu vadītāja - leģendārā žurnālista Gunāra Jākobsona 80. dzimšanas dienu, paklausīsimies, kā viņš savulaik bijis dīdžejs Mežaparkā, kā vingrinājies runāt pie loga un ko par viņu saka kolēģi.

Sporta komentētājs  Nr. 1,  radio žurnālists ar 61 gada darba stāžu, vairāk nekā 5000 sporta pārraižu vadītājs, diktors, savulaik populārās dziesmu aptaujas „Mikrofons” balss, vairāku raidlugu un pasaku ierunātājs, cilvēks, kurš, šķiet, nakts vidū pamodināts un ieraugot uz sevi vērstu mikrofonu, bez aizķeršanās raiti sāktu komentēt tikko redzēto sapni. Tas ir Gunārs Jākobsons, kurš 12. novembrī svin savu 80. dzimšanas dienu. Tāpēc raidījumā Reiz radio... piedāvājam ieklausīties Gunāra kolēģu teiktajā par gaviļnieku un viņa paša sacītajā par darbu, kā arī ierakstos no sendienām.

Jau vairākus gadus Gunāra Jākobsona balsi varam dzirdēt Latvijas Radio 2  dažādās ziņu pārraidēs, un tur bieži pie pults kopā ar viņu ir ētera operators un raidījumu vadītājs Aleksis Šaicanovs, kuru ar Gunāru saista ne tikai darbs, bet arī sports.

Šī gada pavasarī, veidojot radiovēstures raidījumu par sporta norisēm ēterā, protams, uzrunāts tika arī Gunārs Jākobsons, kurš toreiz bilda, ka sports jau no mazotnes ir bijis tādā pārinterešu līmenī, bet sporta komentēšana agrā jaunībā viņam šķita neaizsniedzams sapnis.

Sens Gunāra draugs ir maestro Raimonds Pauls. Abiem laikabiedriem ir kopīgs ironisks humors, to vairākkārt ir apliecinājuši daudzi radionama darbinieki, sakot, ka nevar saprast, kad Gunārs Jākobsons runā nopietni un kad joko.

Skolotājs ziņu veidošanā viņš ir bijis arī bijušajai diktorei, tagad raidījuma Monopols producentei Aritai Grīnbergai.

„Mans iespēju devējs un mans pirmais priekšnieks, Gunārs man iedeva ziņas, paklausījās, kā lasu un teica, lai atvaļinājuma laikā viņu aizvietoju  Radio 2,”  tā par gaviļnieku  teic  raidījuma Pēcpusdiena vadītājs Tālis Eipurs.

Gunāru Jākobsonu jubilejā raidījuma Reiz radio… autore Zane Lāce sveic ar pašas sevišķi iecienītu skaņdarbu, kas ierakstīts pirms 15 gadiem -  radiolasījums pēc Ē. Kestnera stāsta „Punktiņa un Antons” , to lasa un dziesmu dzied mūsu gaviļnieks.