Literārie darbi „No cīruļiem līdz griezēm”, „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, „Ragana Ragnija”, „Sotto Voče” pieder rakstnieces Māras Svīres (attēlā) spalvai, arī scenārijs filmai „Likteņa līdumnieki”, kura pamatā ir viņas dzīvesbiedra rakstnieka Vladimira Kaijaka (1930-2013) tetraloģija. Taču literātes pirmās darba gaitas sākušās Latvijas Radio un viņas romāns „Audums kāzu kleitai” ataino vidi un cilvēkus radiomājā pagājušā gadsimta 50. - 60. gados. Par romānā aprakstītajiem personāžiem un Māras darbošanos radio arī šis raidījums.

"…Kāpēc tevi pēkšņi saucu par Tēti Karlo? Vakar notika „Zelta atslēdziņas” noklausīšanās. Magnetofona lentē ierakstīts radiouzvedums ir liels notikums, sevišķi ja bērnu redakcijā, literātiem vairāk lugas ieraksta. Man šausmīgi patika Buratino - kā viņš izmisīgi kliedz: ”Tēti Karlo! Tēti Karlo!” - sava spiedzīgajā balstiņā. Zini kā tādu dabū? Lentu laiž caur galviņām ātrāk nekā ir pareizi. Dažas operatores tā arī montē - uz buratino. Operatori ir tāpēc, lai izgrieztu brāķa vietas, kad pārsakās. Cilvēku balsis piesietas pie brūnas, šauras, plānas plastmasas lentes! Nespēju saprast, kā tas iespējams. Te ir kā brīnumu pasaule.” (fragments no M.Svīres romāna „Audums kāzu kleitai”)

Rakstnieces Māras Svīres romāns „Audums kāzu kleitai” iznāca 2011. gadā, stāsts par mīlestību valdošās varas un ideoloģijas fonā pagājušā gadsimta 50. gados. Galvenie varoņi Vizma un Kārlis ir reālas personas un Vizmas prototips dzīvē strādāja radio, gluži tāpat kā savulaik romāna autore, kura studiju laikā, meklējot kādu darbu, sāka te darboties ārštatā, iesākumā veidojot nelielus ierakstus un vēlāk raidījumus, kas domāti skolas bērniem.

Romāna varones prototips ir Dzidra Gūtmane, kura strādāja bērnu un jauniešu redakcijā, veidoja sižetus skolēniem raidījumā „Pionieru sauksme” un vēlāk bija redaktore raidījumam „Parunāsim, padomāsim” kura autore savukārt bija Māra Svīre, kas raidījumā runāja par savstarpējo attiecību problēmām.

“… Smagās durvis. Priekštelpa. Nākamās, kas veras šurpu turpu. Aiz tām cilvēku rinda līkumu līkumiem. Honorāru maksā tikai astotajā datumā, vienu dienu mēnesī no tikiem līdz tikiem. Tāpēc rindā stāv gan slavenības, gan iesācēji. Visi skaitās ārštatnieki. Kas nesaņems, tam sūtīs pa pastu un ne jau nākamajā dienā. Pārvedums varbūt pienāks pēc divām nedēļām, bet naudu vajag visiem.”

„…Viņa vairs negaida, kad Pionieru sauksmes redaktore Violeta kaut kur sūtīs, bet brauc uz pilsētas pionieru nometni vai jūrmalu, pat ar autobusu uz Stopiņiem, kur mazas lauku skolas bērni strādā izmēģinājumu lauciņā. Dabūjuši sauju Lisenko daudzvārpu kviešu, iesējuši un nu redz, kā izskatās. Nekas īpašs nav, vienkārši drusku žuburota it kā neregulāra vārpa, bet Lisenko tās dēļ kļuvis par akadēmiķi un Sociālistiskā Darba varoni. Bet ķirbjus gan bērni izaudzējuši varenus! Žēl, ka radio nevar parādīt. Jāpacenšas aprakstīt.”

(Fragmenti no M.Svīres romāna „Audums kāzu kleitai”)